Aplūkojot patreizējās norises gan pasulē, gan Baltijā, jo īpaši Latvijā, mēs arvien vairāk apzināmies ražošanas, tirdzniecības un starptautisko sakaru nepieciešamību, lai to nodrošinātu Latvija ir uzsākusi savu tirgu pārkārtot atbilstoši tai tirgus sistēmai, kas jau vairākus gadu desmitus ir pierādījusi savu funkcionēšanas spēju-tirgus ekonomika. Tādēļ liela nozīme ir iesāktajai, vēl nepabeigtajai un aktuālajai privatizācijas programmai. Par cik vēl joprojām ir aktuāla arī privatizācijas serifikātu realizācija, autors šajā darbā piedāvā patreizējā privatizācijas stāvokļa analīzi. Vēl joprojām ir vairāki valsts objekti, kuri privatizācijas gaitā gaida savus saimniekus, kas intensīvāk varētu veicināt to attīstību. Līdz ar īpašnieku iegūšanu, uzņēmumos ir gaidāms ražošanas un apgrozījuma pieaugums, kas tāpat veicinās arī Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Privatizācija zināmā mērā norāda uz to, cik sabiedrība ir maksātspējīga, kāds ir tās naudas resursu fonds. Tā tiek ietekmēta ar banku aizdevumu procentu likmēm, kā arī ar investoru ieinteresētību (uzņēmumu privatizācija).
Tākā privatizācijas sertifikātu darbības termiņš strauji tuvojas beigām, tad vēl jo aktuālāka šķiet to ieguldīšana. Tādēļ daudziem sabiedrības locekļiem būtu aktīvi jāseko privatizācijas procesa norisēm uz privatizācijas objektu akcijām, kas piedalās Latvijas vērtspapīru tirgū.
Šī darba mērķis ir iepazīties ar Latvijas Republikā veiktajiem privatizācijas darījumiem un izskatīt privatizācijas procesa gaitu reālos faktos, aplūkot kādi resursu daudzumi ir novirzīti uz uzņēmumu privatizāciju, to parādu nomaksāšanu, kā arī kādi naudas līdzekļu daudzumi ir tikuši novirzīti dzīvojamo platību privatizēšanā. Laika posms, kas šajā darbā tiks apskatīts, ir robežas no 1993.-1997.gada II pusei.
Īpašuma tiesību reformēšana Latvijā tika uzsākta 1991.gada II pusē, realizējot LR AP 1991.gada 20.marta lēmumu “Par valsts īpašumu un tā konversijas pamatprincipiem”. Atbilstīgi tam valsts īpašuma objekti, kas netiek bez maksas nodoti pašvaldību valdījuma un likumā noteiktajā kārtībā denacionalizēti, tiek privatizēti. Laika periodā no 1991.gada jūnija līdz 1994.gada jūlijam valsts īpašumā esošo uzņēmumu un statūtsabiedrību privatizāciju veica nozaru ministrijas, atbilstoši lauksaimniecības un zvejnieku kolhozu, pašvaldību tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu, zemes lauku apvidos, agroservisa, piena, gaļas pārstrādes uzņēmumu, maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizācijas likumiem. Ņemot vērā uzņēmumu valdības un nozaru ministriju priekšlikumus, Latvijas valdība kartu gadu sastādīja un apstiprināja privatizējamo un neprivatizējamo valsts uzņēmumu un to atsevišķu strukturvienību sarakstus. Līdz 1993.gada beigām privatizējamo valsts uzņēmumu sarakstā tika iekļauti 712 uzņēmumi un to daļas, bet neprivatizējamo uzņēmumu sarakstā - 558, taču līdz 1994.gada jūnijam privatizācija bija pabeigta tikai 131 rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības u.c. nozaru uzņēmumā jeb 19% no prvatizēšananai paredzētajiem uzņēmumiem (698). 1993.gada beigās 68,6% no rūpniecības kopprodukcijas ražoja valsts organizāciju īpašumā esošie uzņēmumi.…
