Šajā darbā tiks pētīta krimināllietu procesuālā kārtība, kuras var ierosināt Latvijas kriminālprocesa kodeksa (turpmāk tekstā –KPK)111.panta 2. un 3.punktā 1 paredzētā kārtībā. Tās ir privātapsūdzības lietas. Šādu krimināllietu ierosināšanas priekšnoteikumi un procesuālā kārtība būtiski atšķiras no citām krimināllietām, tādēļ arī šajā darbā tiks pētītas šīs atšķirības. Šo atšķirību dēļ praksē rodās dažādas procesuālas problēmas. Dažreiz pat tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem nav pilnīgas izpratnes par privātapsūdzības lietām, tādēļ arī cietušajām personām rodas problēmas aizstāvēt savas aizskartās tiesības. . Kopumā privātapsūdzības lietas nav to lietu kategorijā, kas izceltos ar kvantitāti. Fakts, ka cietušajam vai viņa pārstāvim sūdzība jāiesniedz rajona (pilsētas) tiesai, mazina šādu lietu lielu popularitāti. Jo cilvēki tīri psiholoģiski baidās griezties tiesā. Psiholģiskās bailes un neuzticība tiesām, kā arī nepamatotās iedomas, ka tiesas process būs saistīts ar lieliem materiāliem izdevumiem, būtiski samazina Latvijas tiesās izskatāmo privātapsūdzību lietu skaitu.
Darbā tiks veikts arī neliels ieskats citu valstu privātapsūdzības lietu kriminālprocesā. No kuru pieredzes var secināt, ka šo lietu kategoriju regulējums ir līdzīgs, gan arī daudz plašāks salīdzinot ar Latvijas procesuālo kārtību.
Privātapsūdzības lietas nākotnē gaidāmas izmaiņas sakarā ar jauna kriminālprocesa likuma pieņemšanu, tādēļ jāpievērš uzmanība šīs kategorijas lietu ierosināšanas...…