Priekšstats par cilvēku senajā Indijā
Varētu teikt, ka cilvēku veido divas daļas - miesa un "dvēsele". Miesa ir cilvēka mirstīgā daļa. Miesa ir tā kur mitinās dusmas, iekāre, bailes, skaudība, slimības, vecums u.c. Dvēsele liek neskarta visu mūžu lakā, tā ir mūžīga un maina ķermeņus kā cilvēk maina drēbes. Kad drēbes novalkāja un vairs nav derīgas tās nomet un uzvelk citas. Tieši tā Krišna skaidro dvēseļu ceļošanu.
Par ko dvēsele nākamajā dzīvē piedzims ir atkarīgs no karmas, kas ir sakrāta iepriekšējās dzīvēs. Karmu veido cilvēks labie un sliktie darbi, pie kuriem tiek pieskaitīta arī dharmas ievērošana. Dvēsele izdzīvojot savas neskaitāmās dzīves var ceļot no pašas hierarhijas apakšas (akmens, insekts) līdz pašai augšai (dievs). Arī paši dievi ir pakļauti mūžīgajam karmas likumam un nākamajā dzīvē var piedzimt par cilvēkiem.
Par dharmas ievērošanu, izcilu karmu un padevību dieviem var nokļūt debesīs. Par pretējo ar nokļūt ellē. Senajā Indijā debesis un elle nav mūžības jēdzieni. Kad cilvēks nokļūst debesīs viņš izbauda nebeidzamus pasaules priekus bez sāpēm, bēdām vai citiem zemes mīnusiem. Bet, kad labie darbi ir 'iztērēti', cilvēks tik aizsūtīts atpakaļ uz zemi un sāk savu samsaru (piedzimšana, nāve un atdzimšana) no pašas apakšas.
Neskatoties uz katra cilvēks neapturamo atkal piedzimšanu , hinduismā milzīga uzmanība tiek veltīta pēcnācēju radīšanai. Cilvēka piedzimšana un nāve filozofiski ir tikai kā pavasara un rudens maiņa dabā. Toties, tāpat kā koki vai puķes gādā par sēklām nākamajam savas sugas indivīdam, tā arī katram atsevišķam cilvēkam ir ļoti svarīgi nepalikt bez dēliem.
Lai gan ar labu karmu var piedzimt par dievu vai nokļūt debesīs, tā nav eiropiešu kārotā nemirstība. Dzīvošana pasaulē ir sāpju ceļš no sākuma līdz galam. „Samsara ir visu ciešanu sakn. Ir jācieš tam, kurš tajā ir sapinies, bet laimīgs un ne kut kādi citādi ir tas, kas no samsaras atsakās". Pat ja cilvēks ir piedzimis augstākajās kastās, viņam visu mūžu ir smagi jāstrādā lai nopelnītu iztiku, pastāv slimības, sāpes. Pie ciešanām tiek pieskaitīta arī novecošana.
Tādēļ cilvēks galvenais mērķis ir izbēgt no piedzimšanu neizbēgamās ķēdes -molšas
Vārnu / kastu sistēma senajā Indija
Ļoti sarežģīta ir hindu sabiedrības tradicionālā struktūra. Tās pamatu pamats neapšaubāmi ir vārnu - kastu sistēma. Indiešu izpratnē šī sistēma ir pastāvējusi mūžīgi un nāk no paša dieva. Šim nepārvaramajam ļaužu iedalījumam nepārprotami arī ir ļoti senas saknes. Jau Rigvēdā var izlasīt: „Brāhmans bija viņa (pasaules radītāju Purušas) mute, no abām viņa rokām tika izveidots rādžanja (valdnieki un karavīri). Viņa augšstilbi pārtapa par vaišju un no pēdām tika radīts šūdra."
…
