Kopš pirmās dzīves dienas bērna atmiņā tiek ierakstīta informācija, ziņa, vēsts, kuru nes mums krāsas. Verbālā informācija uzslāņojas, padarot KRĀSU tikai par maznozīmīgu fonu. “Ja cilvēks māk saskatīt un atšķirt krāsas, ja viņš mīl krāsas un prot ar tām darboties, tad arī ikdienas darbs tam veicas labāk un raitāk. Tāpēc krāsu valoda būtu jāzina visiem.” (V.Kavacs) Vai tas būtu pietiekams pamatojums, lai noskaidrotu, kāda ir krāsu simboliskā nozīme, subjektīvā izpratne, izjūta, redzējums, priekšstats? Un izvēlētos par pētījuma tēmu: “Priekšstati par krāsām un to simboliskā nozīme.”
Pētījuma priekšmets: priekšstati par krāsām.
Pētījuma objekts: tēlotāja darbība.
Pētījuma mērķis: salīdzināt bērnu priekšstatus par krāsām ar zinātnieku, mākslinieku izstrādāto krāsu uztveres pamatmodeli un simbolisko nozīmi.
Hipotēze: krāsu simboliskās nozīmes izpratne tiek mantota “a priori”, “ierakstīta” kolektīvās bezapziņas slānī, failā un bērni, kas nav iepazīstināti ar informāciju, par krāsu simbolisko nozīmi, neapzināti to atklāj savā tēlotāja darbībā.
Pētījuma uzdevumi
Apkopot un izanalizēt literatūru par pētāmo tēmu;
noskaidrot bērnu priekšstatus par krāsām;
veikt pētījumu J.Soikāna Ludzas mākslas skolā;
izvērtēt pētījuma rezultātus.
Pētījuma metodes –
zinātniskās literatūras un periodisko izdevumu izpēte;
pētījumi (anketa) J.Soikāna Ludzas mākslas skolā;
pētījuma rezultātu datu matemātiskā apstrāde un analīze.
Pētnieciskā darba bāze – referāta teorētisko bāzi veido I.Ņjūtona un citu mūsdienu psihologu un mākslas zinātnieku atziņas. Praktiskā daļa ir īstenota J.Soikāna Ludzas mākslas skolā..
Darba struktūra – pētījums sastāv no ievada, satura, satura izklāsta, nobeiguma, bibliogrāfijas un pielikumiem.
“Zīmējums piešķir visām būtnēm formu,
bet krāsa dod tām dzīvību…..”
Denī Didro
Tā kā cilvēks var uztvert un atšķirt 4 miljonus dažādu atšķirīgu krāsu nianšu, likumsakarīgi ir centieni ieviest kārtību visā šajā krāsu kaleidoskopā. Interesei par krāsu uztveri arvien palielinoties, krāsu sistematizācijai gadu simteņu gaitā ir pievērsušies filozofi, dažādu Krāsu sistematizācija vispirms evolucionējusi no kārtojuma rindā (Leonardo da Vinči 15.gs.), kas par pamatkrāsām nosaucis – balto, melno, sarkano, dzelteno, zaļo, zilo krāsu, līdz spektra krāsu rindas galu savienošanai un 7 krāsu apļa izveidošanai (I.Ņūtons). Vairums krāsu pētnieku rakstījuši arī savas krāsu teorijas vai krāsu mācības un ar jaunu informāciju papildinājuši esošo, tā veicinot krāsu teorijas attīstību. Ņūtona krāsu aplis ir piedzīvojis pārmaiņas J.V.Gētes interpretācijā. …