Secinājumi
Vācijas pirmais demokrātiskās pārvaldes eksperiments ilga tikai nedaudz vairāk kā 10 gadus, un beidzās ar viena no nežēlīgāko 20. gadsimta diktatoru nākšanu pie varas, totalitāra režīma izveidi, kurš vēlāk tiešā veidā vainojams pie masveida slepkavībām, un ļoti būtiski ietekmēja Eiropas politisko destabilizāciju, kas noveda pie Otrā pasaules kara. Šī darba ietvaros tika skaidrots, kādi procesi ietekmēja demokrātiskās sistēmas sabrukumu un deva iespēju savu plānu īstenot tieši Ādolfam Hitleram un viņa Nacionālsociālistiskajai vācu strādnieku partijai. Tā kā priekšnoteikumu un iemeslu ir ļoti daudz, tie mijiedarbojas dažādos līmeņos un ir iesaistītas gan likumsakarības, gan apstākļu sakritības, nav iespējams noteikt vienu galveno cēloni, taču viennozīmīgi var teikt, ka totalitāra režīma izveide nebija neizbēgama līdz pat brīdim, kad process jau norisinājās.
Taču daži no galvenajiem faktoriem, kuri beigās izveidoja liktenīgo apstākļu sakritību, bija: 1) konstitūcijā iestrādātā bāze palielinātai prezidenta varai parlamentāras krīzes gadījumā un proporcionālā sistēma, kura pieļāva daudzu mazu partiju nonākšanu parlamentā un tādējādi pastiprināja iespēju sasniegt šādu krīzi, 2) Pirmā pasaules kara un Versaļas miera līguma sekas, kuras uzlika Vācijai lielu ekonomisku slogu, kā arī noteica būtisku politisko sadrumstalotību, jo ietekmi zināmā mērā saglabāja vecā politiskā elite un militāristi, konservatīvās grupas piesaistīja arī nacionālisma idejas, kuras tiecās atgūt valsts lepnumu, un tās kopumā konfliktēja ne tikai ar komunismu, bet arī mērenākām sociāldemokrātu idejām…