Gandrīz katram no Latvijas iedzīvotājam tuvāk vai tālāk no viņa ikdi-enas ceļa aug priede . Vienam tā ir turpat pie mājas , cits ar priedi sastopas
izbraucot ārpus pilsētas . Pat tas , kurš reti atstāj savu mītni , priedi ieraudzīs kaut vai skumjā brīdī kapu kalniņā .
Gan ziemā , gan vasarā esam raduši redzēt priedes tērptas zaļos svar-
kos . Šķiet , ka , mainoties gadalaikiem , priedes nemainās . Bet tā nav . Prie-
des , tāpat kā citi koki , pavasarī uzplaukst un zied , bet vēlāk ražo sēklas .Tā-
pat kā lapkoki nomet savu nolietoto daļu-lapas , priedes nomet vecās skujas .
Tikai skuju mūžs ir ilgāks , tās mainās pakāpeniski , tāpēc koki nekad nekļūst
kaili .
Šis gadalaiku maiņas priedes dzīvē nav mazāk skaistas un interesantas
kā kļavai vai liepai , tikai jāiemācās tās saskatīt .
Priedes ir Latvijas bagātība . Priežu meži aizņem apmeram 40% no ko-
pējās Latvijas mežu platības , bet mistrojumā ar citām koku sugām priede sa-
stopama vēl lielākā teritorijā . Turklāt priedes aug arī vietās , ko par mežu ne-
sauc-kāpās , apstādījumos u. c.
Kas būtu mūsu Latvija bez priežu meža ! Bez priežu sakņu spēka smil-
tis ceļotu pa visu jūrmalu , apputinātu ceļus , mājas un labības laukus .
Priedes ir bagātība , ko augstu vērtē pasaules tirgū . Atšķirībā no naftas
akmeņoglēm un citām dabas vērtībām , meži , tos pareizi apsaimniekojot , ne-
samazinās , bet pieaug .
…