Latvijas kā prezidentālas valsts redzējums nav nekas jauns, un diskusijas par to ir risinājušās jau aptuveni desmit gadus. Tomēr līdz pozitīvam iznākumam šis process tomēr vēl nav nonācis. Vai Latvija jākļūst par prezidentālu republiku? Vai sabiedrība spēj objektīvi novērtēt sekas? Kāda ir politisko spēku loma un rīcības pakāpe šo jautājumu virzīšanā? Atbildi uz šiem un vēl virkni citu jautājumu mēģināšu rast savā referātā.
Par šī referāta hipotēzi es izvirzu to, ka prezidentālisms pašreizējā situācijā ir vēlamāka demokrātiskās pārstāvniecības forma kā parlamentārisms. Tā kā visu Satversmes pantu detalizēta aplūkošana un analīze, nebūs iespējama ierobežotā darba apjoma dēļ, es uzskatu, ka pietiek ar galveno sadursmju punktu aplūkošanu, un tie ir demokrātiskās pārstāvniecības sistēmas (parlamentārisms, prezidentālisms) un argumentācija par un pret prezidentālismu kā arī abu viedokļu analīze. Manuprāt, šo aspektu aplūkošana spēj sniegt visai daudz informācijas par varas resursa funkcionēšanu valstī un par konkrētās sabiedrības demokrātijas praksi.
Iesākumā es vēlētos detalizētāk aplūkot abas pārstāvnieciskās demokrātijas sistēmas un to plusus un mīnus attiecībā uz demokrātijas procesa veicināšanu. Abu sistēmu salīdzināšana spēj sniegt noderīgu informāciju, lai tālāk varētu izvērtēt tās priekšrocības, ko varētu sniegt prezide3ntāla iekārta.
Parlamentārisms ir pati izplatītākā un arī senākā pārstāvnieciskās demokrātijas politiskā sistēma. Pati būtiskākā parlamentārisma iezīme, un to jau izsaka arī pats sistēmas nosaukums ir – tautas vēlēts parlaments, kas ir galvenais likumdevējs valstī. Parlaments ir centrālā un bieži vien vienīgā institūcija, kam vēlētāji deleģē savu varu. Parlaments ir atbildīgs par valdības apstiprināšanu, kas nozīmē to, ka valdība atskaitās par savu darbību parlamentam un vajadzības gadījumā parlaments var izteikt valdībai neuzticību, kā rezultātā valdībai jāatkāpjas.
Parlaments tādejādi ir vienīgais valsts pilsoņu suverēnās gribas paudējs, jo tas ir ievēlēts tiešās vēlēšanās. Tā kā neviena cita institūcija neatrodas šādā statusā, var uzskatīt ka parlaments bauda īpašu ietekmi valstī un demokrātiski politiskajā sistēmā kopumā.
…
