PARLAMENTĀRAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTA AMATA FORMĀLAIS STĀVOKLIS, KURU ATRODAM NOTEIKTU KONSTITŪCIJĀ UN FAKTISKAIS STĀVOKLIS, KURU ATRODAM AUGSTĀKO VALSTS VARAS ORGĀNU PRAKSĒ, STIPRI ATŠĶIRAS VIENS NO OTRA.
PAR VALSTS GALVU TEORIJĀ TIEK APZĪMĒTS MONARCHISKĀ VALSTĪ- MONARCHS UN REPUBLIKĀ- PREZIDENTS.
SASKAŅĀ AR LR SATVERSMI ARĪ NEAPZĪMĒ VALSTS PREZIDENTU PAR AUGSTĀKO ADMINISTRATĪVO VARAS ORGĀNU, DRĪZĀK PAR TĀDU JĀUZSKATA MINISTRU KABINETU, KURAM PĒC LR SATVERSMES 58.PANTA ,,IR PADOTAS VALSTS PĀRVALDES IESTĀDES,,. PĒC LR SATVERSMES VALSTS PREZIDENTA KOMPETENCE IR PLAŠA; BET ŠINĪ PAŠĀ SATVERSMĒ NOTEIKTS, ARĪ, KA VALSTS PREZIDENTS PAR SAVU DARBĪBU POLITISKU ATBILDĪBU NENES, UN KA VISIEM VIŅA RĪKOJUMIEM(AR MAZ IZŅĒMUMIEM) JĀBŪT LĪDZPARAKSTĪTIEM NO MINISTRU PREZIDENTA VAI ATTIECĪGĀ MINISTRA, KURI LĪDZ AR TO UZŅEMAS VISU ATBILDĪBU PAR ŠIEM RĪKOJUMIEM. AR TO IR RAKSTUROTA ARĪ LATVIJAS
VALSTS PREZIDENTA AMATA, KĀ TIPISKA PARLAMENTA REPUBLIKAS PREZIDENTA AMATA BŪTĪBA, UN LATVIJAS VALSTS PREZIDENTS MUMS JĀUZTVER KĀ VALSTS VARAS ORGĀNS, AR NELIELU PATSTĀVĪGAS RĪCIBAS KOMPETENCI, BET PLAŠĀM VETO TIESĪBĀM SVARĪGOS ADMINISTRATĪVOS JAUTĀJUMOS.
SASKAŅĀ AR SATVERSMI LATVIJAS VALSTS PREZIDENTS IR VALSTS GALVA, BET NAV IZPILDVARAS VADĪTĀJS. LATVIJA TĀDĒJĀDI IR PARLAMENTĀRA REPUBLIKA. ŠĀDA SITUĀCIJA PASTĀV ARĪ DAUDZĀS EIROPAS UN PASAULES DEMOKRĀTIJĀS. PARLAMENTA VAI ĪPAŠAS ELEKTORU KOLĒĢIJAS IEVĒLĒTS PREZIDENTS BEZ OPERATĪVĀS PĀRVALDES PILNVARĀM VEIKSMĪGI DARBOJAS, PIEM., VĀCIJĀ, ITĀLIJĀ, IZRAĒLĀ, GRIEĶIJĀ.
LATVIJA NO 1918.GADA 18.NOVEMBRA- 1922.GADM IZTIKA BEZ VALSTS PREZIDENTA, PIE KAM SATVERSMES SAPULCES LAIKĀ DAŽAS VALSTS GALVAS FUNKCIJAS IZPILDĪJA SATVERSMES SAPULCES PREZIDENTS. PĒC 1922.GADA LATVIJAS VALSTS SATVERSMES PREZIDENTAM IR DEZGAN PLAŠA KOMPETENCE, TOMĒR AKTĪVAIS ADMINISTRATĪVAIS VARAS AUGSTĀKAIS ORGĀNS IR SAEIMAS PRIEKŠĀ ATBILDĪGS MINISTRU KABINETS.
IGAUNIJAS REPUBLIKĀ VALSTS GALVA SKAITĀS PREZIDENTS (IGAUNIJAS KONSTITŪCIJA 77P.).
…
