Secinājumi
Apkopojot iegūtos rezultātus un atbildot uz izpētes jautājumu, jānonāk pie vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, valsts prezidenti izmanto sev sniegtās iespējas ietekmēt likumdošanas procesus. Grūti izdalīt konkrētus jautājumus, kam prezidenti cenšas pievērsties, jo problēmu loks ir ļoti plašs un aptver daudz dažādas nozares. Tas, ko varētu izcelt ir, ka abi prezidenti ir iesnieguši iniciatīvas Satversmes grozījumiem, kas tikuši akceptēti Saeimā.
Likumprojektu iesniegšana otrreizējai caurskatīšanai abu prezidentu laikā skaitliski ir izmantota vienlīdzīgi bieži, tomēr salīdzinot ar vidējo likumu skaitu gadā, prezidenti salīdzinoši reti izmanto šo iespēju. Respektīvi 12 gadu laikā otrreizējai caurlūkošanai tika iesniegti 49 likumprojekti. To, protams, var skaidrot ar konstitūcijas ierobežojumiem, kas vienkārši neļauj daudzus pieņemtos likumus atgriezt. Vai arī ar to, ka pieņemtie likumi ir pietiekami kvalitatīvi, lai neizsauktu sabiedrības diskusijas, kā rezultātā rastos nepieciešamība pēc likuma uzlabojumiem. Tomēr, lai arī šī prezidenta funkcija V.Zatlera un V.V. Freibergas prezidentūras laikā tika salīdzinoši maz izmantota, tā tomēr ir efektīva, jo ļoti neliels skaits no visiem izteiktajiem ieteikumiem netika ņemti vērā.
Aplūkojot, jaunu likumu iniciatīvas, viennozīmīgi jāsaka, ka V.Zatlers šīs iespējas izmantoja daudz biežāk un pamatīgāk. Atšķirībā no V.V. Freibergas, kuras lielākoties vēlējās grozīt noteiktu likumu noteiktus pantus, Zatlers pievērsās plašākām problēmām, rosinot arī apjomīgākus grozījumus. Arī skaitliski Zatlera likumdošanas iniciatīvas ir gandrīz divreiz vairāk, neskatoties uz īsāko prezidentūras termiņu. Tomēr pēc pieņemto un atteikto likumprojektu proporcijas labāk ir veicies V.V. Freibergas likumprojektiem, jo V. Zatlera iniciatīvas daudzreiz nav tikušas ņemtas vērā. Kopumā var teikt, ka šī prezidentu funkcija arī ir vērtējama kā efektīva, jo dod iespējas prezidentam ietekmēt politisko dienas kārtību, ko vairumā gadījumu Saeima arī ņem vērā.
Apkopojot situāciju kopumā, jāsaka, ka prezidenti izmanto sev piešķirtās tiesības un ne vien pilda reprezentatīvās funkcijas, bet arī cenšas iesaistīties politisko problēmu un jautājumu risināšanā. Šo iesaisti var dēvēt par efektīvu, jo vairums likumdošanas iniciatīvu un otrreizējās caurlūkošanas iesniegumu ir tikuši ņemti vērā, tādējādi parādot prezidenta spēju patiešām ietekmēt politisko dienas kārtību. Neskatoties uz konstitucionālajiem un citiem ierobežojumiem, ir vērtējama pozitīvi arī aktīva valsts prezidenta iesaiste iekšpolitisko jautājumu risināšanā.
…
