Ievads
Latviju okupēja kaimiņos esošās totalitārisma valstis. Vācija un PSRS cīnījās par Latvijas sadalīšanu un slēdza slepenus līgumus. Rīgā, 1939. gada 5. oktobrī ar Padomju Savienību tika noslēgts līgums par kara bāzu izvietojumu Latvijā. Jau 1940. gada 17. jūnijā Latvijā ienāca Sarkanā armija. Un tā paša gada augustā Latviju iekļāva Padomju Savienības sastāvā.
Savukārt 1941. gada 23. jūnija, Latviju okupē vācu karaspēks. Pēc tam cīņā par varu, vācieši pameta Latviju un Padomju Savienība īstenoja re-okupāciju (atkārtota okupācija), kura ilga līdz pat 1991. gadam. Piecdesmit gadu laikā Latvija piedzīvoja trīs okupācijas. Latvija neatkarību atguva pateicoties pretošanās kustībām, un citu valstu politiskajam atbalstam. Tikai 1994. gadā padomju karaspēks pameta Latviju.
Mans zinātniskā darba mērķis bija noskaidrot pretošanās kustības veidus padomju okupācijas varas laikā. Uzdevumi darba procesā, lai sasniegtu mērķi bija izpētīt
1.latviešu tautas pretestību pret padomju varu,
2.izmantotās pretestības metodes,
3.nežēlīgo padomju varas izrēķināšanos ar cīnītājiem par Latvijas neatkarību.
Darbs varētu būt saistošs, jo pats esmu dzimis 1990. gadā un augot daudz dzirdēju par Latvijas vēsturi, ka tie nav bijuši viegli laiki un kļūstot vecākam, man vectētiņš bieži stāstīja par Sibīriju.
Darbā ir izmantota vēstures literatūra, bet īpaši saistoša ir iepazīšanās ar cilvēku atmiņām, liecībām, intervijām. Nodaļas ir strukturētas hronoloģiski. Pirmā nodaļa sākot no 1944-1956. gadam, kad Latvijas teritorijā darbojās nacionālie partizāni, tad otrā nodaļa no 1956. gada, kad radās nevardarbīgās pretošanās kustības un tad seko pēdējā nodaļa, kurā tiek sīkāk apskatīta nevardarbīgā pretošanās kustība līdz 1990. gadam.
1. Nodaļa. Pretošanās kustības sākuma posms Latvijā (1944-1956.gads)
1.1 Pretošanās kustību aktivitāšu hronoloģija
Lai runātu par pretpadomju pretošanās organizācijām ir jāatskatās uz Latvijas notikumu hronoloģiju. Zinātniskajā darbā tiek apskatītas pretošanās kustības sākot no 1944. gada līdz 1990. gadam. Tā kā pretošanās kustību ir daudz un materiālus es varētu vākt un vākt, jo vienmēr var atrast ko jaunu, es rakstu tikai par tām, kuras man likās nozīmīgas vai īpašas.
„1940. gada 17.jūnijs, kad padomju karaspēks okupēja Latviju, kļuva par vienu no melnākajām dienām latviešu tautas vēsturē.”1 Ienākošais režīms sajauca pastāvošo kārtību un latviešus centās sakūdīt vienu pret otru, apsūdzēt noziegumos, kurus nebija darījuši.
„1941. gada 14. jūnijā tika nošauti un izsūtīti daudzi tūkstoši latviešu.”2 (Skatīt karti, par izsūtīto skaitu pilsētās un laukos, pielikumā)
Redzot šīs deportācijas, daļa cilvēku sāka bēguļot, bet cita daļa aktīvi pretojās.…
