Pretgaisa aizsardzības attīstība no pamatiem līdz mūsdienām

Sekmīga karaspēka darbība mūsdienu kaujas laukā nav iedomājama bez efektīvas pretgaisa aizsardzības. Kaujas laukā visefektīvākais aizsardzības līdzeklis pret ienaidnieka lidmašīnām un helihopteriem ir zenitartilērijas un zenītraķešu kompleksi, kas bez uguns līdzekļiem ietver arī mērķu atklāšanu, pavadīšanu un kas spēj iznīcināt dažādus lidaparātus labos un sliktos laika apstākļos, mazā augstumā, dienā un naktī. ASV pēdējo 40-50 gadus nav bijis problēmu nodrošināt gaisa aizsardzību. To nevar teikt par Latviju, kurai jānodrošina savas gaisa telpas kontrole. Pagaidām to nodrošina divas NATO lidmašīnas, kas veic patrulēšanu. Pēc dažādiem avotiem var saprast kā tas nebūs mūžīgi un ir spiediens uz Latviju, ka arī uz mūsu kaimiņiem Lietuvu un Igauniju, lai valstis pašas varētu veikt gaisa patrulēšanu / aizsardzību. Viens no variantiem iegadāties lidmašīnas pašai vai arī kopā ar Lietuvu un Igauniju uz trijām valstīm priekš tā visa ir nepieciešami līdzekļi un labi apmācīts personāls. Līdz ar to būtu nepieciešams pastiprināt pretgaisa aizsardzību. Persijas Līča karš un militārie konflikti Afganistānā, Balkānos un Čečenijā pierādīja Gaisa spēku pieaugošo nozīmi dažāda līmeņu konfliktu risināšanā. Puse, kura iegūst pārsvaru gaisa telpā, iegūst arī visas iespējas savu nosprausto uzdevumu sasniegšanā pielietojot visdažādākos Gaisa spēku uzbrukuma, izlūkošanas un atbalsta līdzekļus. Latvijas pašreizējos apstākļos grūti runāt par “gaisa pārākuma iekarošanu”, tomēr katram ir skaidrs, ka jebkuru militāru operāciju sekmes nosaka Bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības iespējas visdažādākajos līmeņos