Savā iekšējā dzīvē mēs visi saglabājam bērnišķīgas domāšanas un darbošanās iezīmes un iespējas. Kad nonākam spaidīgās un draudīgās dzīves situācijās, mēs domājam un mieži vien arī rīkojamies primitīvākā veidā. Mēs, tāpat kā bērns, redzam cilvēkus gan labus, gan ļaunus, pazaudējot perspektīvu mūsu pašu lomai pret citiem cilvēkiem, un izjūtam sevi vai nu kā neiedomājami nozīmīgus, vai gaužām vājus un nenozīmīgus.
Ir arī novērots, ka to personu domāšana, kas ir psihiski smagi traucēta, ļoti lielā mērā atbilst būtiskiem aspektiem mazu bērnu domāšanā. Paturot to prātā, „slimā” domāšana kļūst saprotama, un mēs iegūstam jaunu iespēju sazināties ar šiem cilvēkiem.
Personības attīstība tomēr nekādā ziņā nav beigusies līdz ar bērnību. Tā turpinās visu dzīvi, arī tad, ja ietekmēm bērnībā, kā vēlāk funkcionēt, ir lielāka nozīme nekā pieaugušā pieredzei. Bērnībai tomēr ir liela nozīme pieaugušā cilvēka darbībai, pašcieņai un savu līdzcilvēku izprašanai.
Pēc tam, kad olšūna savienojas ar spermatozoīdu, to sauc par zigotu. Secīgi pēc šī perioda seko drostalošanās periods, kad zigota ļoti strauji dalās un notiek pirmā šūnu organizācija. Šis periods ilgst aptuveni 2 nedēļas. Pēc tam seko embrionālais periods, kura laikā notiek augļa strukturālā attīstība, un tas ilgst aptuveni 6 nedēļas. Sākot no 3 mēneša līdz dzemdībām ir fetālais periods, kura laikā notiek augļa nobriešana. Tieši šajā laika posmā sāk funkcionēt muskuļi, organisma orgāni un orgānu sistēmas.
Drostalošanās periods
Pēc apaugļošanās dažu stundu laikā, kamēr apaugļotā olšūna atrodas ceļā uz dzemdi, zigota dalās 2 šūnās. Pēc tam no šīm 2 šūnām rodas 4 šūnas utt. Drostalošanās process paātrinās, līdz 6 dienas beigās jau ir izveidojušās 100 šūnas. Dažreiz pirmās zigotas dalīšanās laikā rodas divas pilnīgi identiskas šūnas, kuras pēc tam attīstās par diviem praktiski vienādiem organismiem. Tie ir monozigotiskie dvīņi. Gadās arī tā, ka reizē attīstās divas olšūnas, kuras savienojas ar spermatozoīdu, un attīstās dizigotiskie dvīņi. …
