Pēc definīcijas meliorācija nozīmē radikālus pārveidošanas vai uzlabošanas pasākumus.
Ar jēdzienu zemes meliorācija jāsaprot augsnes pamatuzlabošana, kuras rezultātā tiek palielināta zemes izmantošanas efektivitāte, palielināta tās ražotspēja. Tiek samazināta klimatisko apstākļu nelabvēlīgā ietekme, veicināta zemes, meža un ūdens resursu līdzsvarota izmantošana un saglabāšana [1].
Jāsaka, ka ar meliorācijas pasākumu veikšanu ir saistīts visai liels naudas līdzekļu ieguldījums, taču pareizi veiktas meliorācijas efektivitāte ir ilglaicīga. Ar to ir saistīts vesels pasākumu komplekss. Dotais kursa projekts kalpo kā neliels ieskats visai sarežģītajā meliorācijas procesu projektēšanā.
Latvijas Republikas teritorija atrodas humīdo augšņu zonā, kurai raksturīgs augsnes veidošanās process pārmitrinājuma apstākļos. Šī iemesla dēļ veidojas podzolētās, glejotās, gleja, pārpurvotās un purva augsnes. Glejošanās procesi liecina par augsnes pārlieku mitrumu [2].
Galvenajos lauksaimniecības darbu gadalaikos – pavasaros un rudeņos – augstāk minētās augsnes ir pārmitras un tehnoloģiski nepiemērotas apstrādei un ražas novākšanai.
Veicot meliorācijas darbus, jārēķinās ar vides aizsardzības prasībām, kuras nosaka pastāvošie LR likumi un MK noteikumi. Nosusināšanas sistēmas palielina ūdens un organisko vielu nokļūšanu apkārtējos ūdeņos. Taču lauksaimniecības zemju nosusināšana rada kultūraugiem labvēlīgākus apstākļus.
Kursa projekta uzdevums zemes meliorācijā ir izstrādāt Preiļu rajona Rušonas pagasta zemnieku saimniecības "Kāvi" meliorācijas tehnisko projektu. Liekā ūdens novadīšanai dotajā saimniecībā paredzēts ierīkot drenu sistēmas un grāvjus.…