Preiļi atrodas Latvijas DA daļā, Latgales augstienes R malā pie mazas upītes – Preiļupes. Preiļos dzīvo ~9,7 tūkstoši iedzīvotāju. Preiļi ir autoceļu mezgls un Preiļu rajona centrs. Vēstures avotos Preiļi pirmo reizi minēti 14.gs. vidū. No 14.gs beigām līdz 19.gs. 60. gadiem Preiļi piederēja Borhu dzimtai. Pilsētas tiesības Preiļiem piešķirtas 1928. gadā. Preiļi un Preiļu apkārtne, it īpaši Preiļu rajona austrumos esošais Silajāņu novads, ir slaveni ar saviem podniekiem – Latgales keramikas mākslas amata meistariem.
Reliģija
Preiļos darbojas Romas katoļu draudze un vecticībnieku draudze. Preiļu novada zemnieku apdzīvotajā vietā, kur darbojās Pasienas dominikāņu klostera mūku misija, 1715. gadā tika uzcelta pirmā koka baznīca. 1727.-1750. g. Preiļos darbojās jezuītu misija, ko uzturēja grāfs Borhs. Pirmās baz nīcas vietā grāfs Borhs 1771. gadā uzcēla jaunu koka baznīcu. Tā veltīta Jaunavas Marijas dzimšanai un atradās vietā, kur tagad ir mūra baznīcas tornis. Baznīca pēc 100 gadu pastāvēšanas kļuva lielajai Preiļu draudzei par mazu, tāpēc uzcēla tagadējo mūra baznīcu ar žogu un vārtiem (1878. g.-1886.g.) un to veltīja Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanai. Baznīca celta stilizētās romānikas un gotikas arhitektūras formās, kur izmantoti sarkanie ķieģeļi, taču sienu pamatplaknes būvētas no laukakmeņiem.
Padomju okupācijas laikā Preiļos tika nojaukta vecticībnieku draudzes baznīca. Nojauktās baznīcas vietā pēc 30 gadiem vecticībniekiem tika uzcelts jauns dievnams, kas iesvētīts 1996. gadā.
Luterāņu draudze Preiļos darbojusies līdz rekatolizācijai 17. gs. Beigās. 19. gs. Ieceļojušos luterāņus aprūpējis Daugavpils draudzes mācītājs. Preiļu draudze nodibinājusies Latvijas neatkarības laikā. 1931. gadā uzcelta baznīca. Padomju okupācijas laikā draudze darbību izbeigusi, baznīcā ierīkots kinoteātris.…