Šo lugu Rainis sarakstīja atrodoties trimdā. 1912. gadā dzejnieks vēlreiz pārlasa K.Barona „Latvju dainu” otro un trešo sējumu, kur runāts par tautu meitas daiļumu, par darbu maltuvē, par līgavaini dzērāju un līgaviņu, kas beidz dzīvi ielekdama upē. Ierosmi šai lugai deva populārā tautasdziesma „Pūt vējiņi!” par pārgalvnieku laivinieku, kas brauc pāri Daugavai uz Kurzemi līgavas lūkoties. (2.,142.)
Pūt vējiņi, dzen laiviņu,
Aizdzen mani Kurzemē... (5., 3.)
Manuprāt, ikviens no mums zina turpinājumu šai tautas dziesmai. Tajā ir stāstīts par līgavaini dzērāju un kumeliņa skrējējiņu, un par māti, kas negrib savu meitu atdot šim tautietim. Līdzību var saskatīt arī Raiņa lugā „Pūt vējiņi”. Uldis ir diezgan turīgs tautietis, kas mēdz arī šad tad iedzert, bet Baiba jeb Barba ir bārenīte. Sākotnēji Uldis bija saderējis Zani un nāca viņu jau bildināt, bet ieraugot Barbu, sedzacīti, kas viņu atraidīja, viņš savus nodomus ātri vien maina un atraida Zani. Viņš kā apmākts tiecas pēc Baibas:
„Paga, Baibiņ, mani ņem!
Atsedz acis, lūk, kāds es.
Manim dod saldas mutes,
Es tev došu salda vīna,
Bez kuprīša biķerīti.” (5.,55.)
Tomēr Baiba pretojas un slēpjas no Ulda. Viņai nepatīk, ka Uldis ir dzērājs. Arī Baibas tēvs mīlēja reizi pa reizei iedzert un tas bija iemesls, kāpēc Baibas māmiņa tik ātri nomira. Arī Zanes un Andas māte, māju saimniece, nav ar mieru Baibu dot Uldim. Viņas iecere bija izprecināt savu meitu Zani turīgajam tautu dēlam.
Lugas darbība norisinās tipiskā folkloras tēlotā lauku sētā, kur skan dziesmas un ir dzīvas vecās ieražas.(2.,143.) Pirmajā cēlienā darbība norisinās maltuvē. Tur ir saimnieces meitas Zane un Anda, bārenīte Baiba un kalpones Orta ar Ciepu. Meitas maļ miltus, dzied un runā par preciniekiem:
„Dziedi, dziedi, tev ir laiks,
Lai tek tautu kumeliņš.” (5., 7.)…
