Prece ir viss, kas spēj apmierināt vajadzību vai prasību un tiek piedāvāts tirgum ar mērķi pievērst uzmanību, lai iegādātos, izmantotu vai patērētu to. Mārketingā ar preci parasti saprot kaut ko fizisku: priekšmetu, ierīci, lietu. Preces atkarībā no to izmantošanas iedala pārtikas un nepārtikas (rūpniecības) precēs. Katrai precei ir lietošanas noderīgums, kurš parāda preces spēju apmierināt kādu cilvēku vajadzību.
Aprakstot preču pazīmes, kā galvenās parasti tiek minētas šādas:
preces ir taustāmas, tās var ieraudzīt, izgaršot, sadzirdēt vai saost līdz saņemšanas brīdim;
preces pastāv neatkarīgi no tā, ražotāji ir vai nav klāt;
preču kvalitāte ir pastāvīga un nevar mainīties ļoti plašā diapazonā;
preces var saglabāt, var uzglabāt, var izveidot preču rezerves krājumus noliktavā.
Preces klasificē pēc dažādām pazīmēm. Tā, piemēram, R. Škapars piedāvā šādu preču klasifikāciju:
pēc tā pielietojuma (patēriņa preces un ražošanas preces);
pēc materialitātes (lietiskās preces un pakalpojumi);
pēc preces vērtējuma (neitrālas preces un „sliktās” preces);
pēc dalāmības (dalāmās preces un nedalāmās preces);
pēc savstarpējās lietojamības (savstarpēji papildinošās preces, savstarpēji aizstājamās preces un nesaistītās preces);
pēc viendabības (viendabīgas preces un neviendabīgas preces);
pēc pieprasījuma izmaiņām, mainoties ienākumiem (normālas preces, mazvērtīgas preces un piesātinājuma preces);
pēc īpašuma piederības (privātās preces, sabiedriskās preces un individuāli sabiedriskās preces).
Mārketinga teorijā un praksē vēl izmanto terminu „kapitālpreces”, kas ir preces, ko izmanto citu preču ražošanai. Te ietver fabriku un rūpniecību ēkas, mašīnas, lokomotīves, kravas mašīnas un traktorus. Zeme un nemateriālie ieguldījumi parasti netiek uzskatīti par kapitālprecēm.…
