Prasme klausīties pieder pie vissvarīgākajām cilvēka komunikācijas iemaņām; droši vien tā ir pat svarīgāka par prasmi runāt. Jo ar prasmīgu klausīšanos, mēs radām par sevi labu iespaidu partnerim; tāpēc, ka uzmanīgi klausoties, labāk izzinām partneri, viņa vajadzības un intereses; beidzot tāpēc, ka, aktīvi klausoties, mēs saņemam daudz jaunas informācijas, kura var izrādīties ļoti nozīmīga nākotnē [1;41]. Prasme klausīties ir zinātne, viena no lietišķo attiecību un lietišķo panākumu galvenajām atslēgām [1;42].
Klausīties nozīmē ne tikai dzirdēt, bet arī saprast to, ko otrs saka.
Refleksīvā un nerefleksīvā klausīšanās.
Klausīšanās ir informācijas uztveres process, kura laikā informācija tiek saņemta, dekodēta, apjēgta un interpretēta. Tā dalās refleksīvajās un nerefleksīvajās klausīšanās.
Nerefleksīvā klausīšanās – nevārdiskā klausīšanas komunikācija, kura mērķis ir rosināts partneri izteikties un atreaģēt savas emocijas. Partnerim parāda, ka viņš, tiek uzklausīts; to parādot pozējot, galvas mājienu, ieinteresēts skatiens, mīmiskā ekspresija.
Refleksīvā klausīšanās – klausīšanās ar akcentētu verbālu atsauksmi uz dzirdēto. Uzsvars tiek likts uz verbālo komunikāciju. Šajā gadījumā var sastapties ar: partnera viedokļa ignorēšanu; partnera uzskatu un interešu tīšā izkropļošana; patiesu interesi pret partneri un informāciju.
Aktīvās klausīšanas metodes.
Ja partnerim ir interese iegūt saturīgu un pilnvērtīgu informāciju no partnera, svarīgi ir iemācīties klausīties. Pēc I. Ladanova un J. Žarikova izstrādātās „Sistēma 15” , cilvēkiem klausoties traucē: neuzmanīgums, pasivitāte un agresivitāte.
„Sistēma 15”
Kā kļūt uzmanīgam?
1.jābūt iejūtīgam pret runātāju. Jāsaprot, ka partneris šai sarunai ir gatavojies!
2.sarunas sākumā, jācenšas iegūt kontakts ar partneri, jāpanāk savstarpējā saprašanos!
3.sarunas laikā, jānodrošina acu kontakts!
4.jācenšas nepārtraukt partneri, sarunas laikā! Sarunu ir jānoklausās līdz galam un tad var teikt savu vārdu!
5.sarunas laikā iepriekš nevajag uzreiz izdarīt secinājumus!…
