Šo tēmu es izvēlējos tāpēc, ka man tā likās ļoti interesanta. Kā jau minējis Džons Edeirs, klausīšanās māku mums, diemžēl, neviens nekur nemāca un jāpiekrīt viņam par to, ka klausīšanās būtu apgūstama pirms runas mākas, jo ja mēs prastu ieklausīties tajā, ko otrs cilvēks mums stāsta, tad mēs ikdienā ietaupītu daudz vairāk laika un enerģijas tās informācijas izzināšanai, kuru mēs varam gūt ieklausoties viens otrā.
To pašu mums saka sena tautas paruna : “Runāšana sudrabs, klusēšana zelts”.
Šī paruna mums skaidri pasaka, ka runāt ir jāprot, bet klausīšanās mākai ir vēl lielāka vērtība.
Man šķita, ka tāda lieta kā klausīšanās ir nepelnīti piemirsta, tāpēc es vēlējos, pirmām kārtām, pati priekš sevis izzināt kaut ko sīkāk par šo tēmu.
Materiālu meklēšana man problēmas nesagādāja, drīzāk varētu pat teikt, ka problēma bija tos atlasīt, jo to klāsts ir pietiekoši liels.
Izsmeļoši materiāli bija gan S. Omārovas grāmatā, gan pārējās literatūras sarakstā minētājās grāmatās. Īpaši interesanta man likās S.Derjabo un V. Jasvina grāmata.
Kā jau minēju, pieejamā literatūra par šo tēmu bija pietiekoši, tad es, protams, ierobežotā apjomā dēļ nevarēšu apskatīt visus klausīšanās aspektus, bet es savā referātā pievērsīšos, manuprāt, svarīgākajam. Tam, kas būtu jāzina ikvienam, pirms sākt kaut ko tālāk un dziļāk pētīt par klausīšanos.
Praktiskajam studiju darbam nepieciešamos novērojumus es veicu divās no Rīgas vidusskolām – gan stundu, gan starpbrīžu laikā, arī pagarinātās dienas grupās, novērojot skolēnu un skolotāju saskarsmi. Lielāko uzmanību es pievērsu tiem gadījumiem, kad bija vērojamas grūtības vai kādi šķēršļi sarunas laikā. Lai papildinātu un precizētu iegūtus novērojumus, es arī veicu mutisku aptauju starpgadījumos iesaistītiem skolēniem un skolotājiem. Var teikt, ka man nebija nekādu grūtību praktiskā darba izpildīšanā – vienas dienas laikā es savācu pietiekami daudz informācijas, lai uzrakstītu 3-4 darbus par šo tēmu. Diemžēl, tas tikai vēlreiz liecina par to, ka pedagoģiskajā procesā klausīšanās prasmei netiek pievērsta nepieciešama uzmanība. Grūtības ar klausīšanos ir gan skolēniem, gan skolotājiem. Dienas laikā es arī nepamanīju nevienu skolotāju, kas pats izmantotu kādus refleksīvās klausīšanas paņēmienus, un tikai viena skolotāja mudināja skolēnus tos izmantot savā diskusijā.
…
