1.1 Energoaudits
Energoaudits ir procedūra, ar kuru nosaka kādā objektā izlietotās enerģijas daudzumu, kā arī parāda enerģijas izmantošanas efektivitātes paaugstināšanas iespējas. Energoaudits ir atzīts kā efektīva un konkrēta procedūra, lai sasniegtu strauju energoefektivitātes uzlabojumu ēkās un ražošanas procesos. 1999. gadā konferencē Helsinkos tika noteikts, ka energoaudita procesam jāsastāv no trim galvenajiem elementiem – novērtēšanas, noteikšanas un ziņojuma. Energoaudita procesā tiek iegūta pietiekoša informācija par pašreizējo objekta enerģijas patēriņu, tiek noteikti faktori, kas ietekmē enerģijas patēriņu, kā arī tiek noskaidroti enerģijas taupības pasākumi, kuri tiek sarindoti pēc atmaksāšanās laika. Par energoaudita veikšanu ēkā lemj dzīvokļu īpašnieki kopīgi.
1.2 Energoefektivitātes pasākumi un saistītās direktīvas
Energoefektivitātes pasākums ir ēkas pilnveidošanas projekts, kā rezultāts ir enerģijas patēriņa samazināšana. Tiek panākta enerģijas lietderīgāka izmantošana, tiek uzlabots komforta stāvoklis telpās. Tā kā tiek samazinātas izmaksas par enerģiju, tas nozīmē, ka energoefektivitātes pasākumos ieguldītie līdzekļi atmaksājas.
1.3 Ēkas Latvijā, norobežojošo konstrukciju raksturojums
Ēkas, kas būvētas laika posmā līdz 1991. gadam raksturojas ar lielu siltumenerģijas patēriņu. Būtiski daļu no kopējā siltumenerģijas patēriņa sastāda siltuma zudumi caur ēkas norobežojošām konstrukcijām (ārsienas, jumts, logi, u.c.). Norobežojošās konstrukcijas ir ar zemu siltuma pretestību un siltums brīvi izplūst no telpām. Norobežojošo konstrukciju energoefektivitāti iespējams novērtēt zinot dotās konstrukcijas siltumcaurlaidības koeficientu U (W/m2K). Siltuma caurlaidības koeficients (U) norāda, kāds siltuma daudzums noteiktā laika vienībā izplūst caur vienu kvadrātmetru konstrukcijas laukuma, ja temperatūru starpība starp norobežojošās konstrukcijas abām pusēm ir viens grāds. …
