Prāga
Prāga ir čehu superlatīvs: valsts lielākā pilsēta (~1,2 milj. iedz.), " simts torņu pilsēta " (113 baznīcu torņi), " zelta pilsēta" (14. gs., Kārļa 4 vadīšanas laikā visi Prāgas torņi tika apzeltīti). Un beidzot: pilsēta pie Vltavas. Veselus 30
km upe līkumo cauri pilsētai.
Vēstures gaitā Prāga bijusi divas reizes Eiropas politiskais un garīgais centrs. Ģeniālais Kārlis 4 ( Čehijas karalis no 1346. Līdz 1378. g. Svētās Romas impērijas valdnieks) izveidoja Prāgu par metropoli.
Viņš nodibināja pirmo universitāti Viduseiropā, tika uzbūvēta Sv. Vitas katedrāle, Karlštejnas pils, Kārļa tilts, daudzas baznīcas un klosteri. Kā centrālā instance Hradčanos, Prāgas Kremlī, tika ierīkota ķeizariskā kanceleja. Nepieciešamība daž
ādajiem vācu dialektiem atrast kopīgu pamatformu bija iemesls jaunaugšvācu rakstības radīšanai. Prāgas universitātē tika izglītoti ierēdņi no visas impērijas. 1348. Gadā Kārlis 4 dibināja Prāgas jauno daļu, plašu joslu uz austrumiem no vecpilsētas mūra l
īdz Višehradas pakājei un līdz ar to palielināja Prāgu par 200 ha - tātad 230 futbola laukumiem.
Savus otros ziedu laikus Prāga piedzīvoja ķeizara Rūdolfa 2 valdīšanas laikā (1576 - 1611), kas ar mākslas izjūtu un izšķērdīgu patosu pilsētu padar;ija par Eiropas dārgumu glabātavu. Drīz pēc Rūdolfa 2 nāves, 1618. gada 23. maijā ar tā saukto "
kritienu pa logu" sākās Trīsdesmitgadu karš.
Protestantiskie pilsoņi un firsti bija tik ārkārtīgi sašutuši par vēl Rūdolfa garantētās reliģijas brīvības neievērošanu, ka izmeta pa kādu Kremļa logu divus augstus katoļu pārvaldniekus. Tiesa gan, viņi mīksti piezemējās kādā mēslu kaudzē. Par Č
ehijas karali tika iecelts Frīdrihs 5 no Pfalcas. Viņa sakāve 1620. gadā nozīmēja protestantu sacelšanās beigas.
…
