Pozitronu emisijas tomogrāfijas darbības principi

Ievads:
1931.gadā fiziķis Varburgs atklāja, ka ļaundabīgie audzēji patērē lielu glikozes daudzumu. 1977.gadā fiziķis Sokolovs piedāvāja lokāli mērīt glikozes metabolisma līmeni žurku smadzenēs, ievadot žurkas organismā dezoksiglikozi, kas satur radioaktīvu oglekļa izotopu. Savukārt, Felps 1979.gadā piedavajā mērīt to pašu parametru cilvēkiem tikai izmantojot fluordezoksiglikozi, kas satur fluora 18F izotopu. Fluora izotops labāk uzkrājas audos un tam sabrūkot veidojas pozitrons +. Šie atklājumi ir līkuši pamatus mūsdienu pozitronu emisijas tomogrāfu tehnoloģijai, kura ir viena no pasaulē modernākajām un precīzākajām vēža diagnostikas un vēža izplatības pētišanas metodēm.
Pozitrona daba:
Dabā pastāv nestabili elementu atomi jeb izotopi, kuriem ir tieksme sabrukties - stabilizēties. Būtībā radioaktīva sabrukšana ir patvaļīga viena ķīmiskā elementa nestabilo izotopu pārvēršanās otra elementa izotopos, vienlaicīgi emitējot elementārdaļiņas vai atomu kodolus. …