Pozitīvas attieksmes veidošana skolēnos

Darbā risināta problēma par pozitīvas attieksmes veidošanu skolēnos mājturības un tehnoloģiju un informātikas stundās. Sabiedrībā arvien biežāk izskan bažas par skolēnu negatīvām attieksmēm un vērtību neizpratni ikdienā. Šodien neviens vairs nešaubās, ka pusaudžu uzvedība ir sabiedrības kvalitātes spogulis. Negācijas sabiedrībā tieši atspoguļojas jaunās paau­dzes rīcībā, attieksmēs, tāpēc pozitīvas attieksmes veidošana skolēnos ir aktuālas problēmas ikvienā ģimenē, bērnudārzā, skolā, augstskolā un sabiedrībā kopumā.
Pētījuma mērķis: kritēriji, kas nosaka skolēnu pozitīvās attieksmes veidošanos gan mājturības un tehnoloģiju, gan informātikas stundās.
Pozitīvas attieksmes veidošana skolēnos
Attieksme ir cilvēku saskarsmes raksturs, izturēšanās veids (pret ko), cilvēka rīcības, uzvedības aktīvā saistība, iekšējā sakarība ar apkārtējām lietām. Cilvēka attieksmes raksturu nosaka viņa (subjektīvā) vērtīborientācija, no kuras viņš atvasina savas uzvedības normas. Indivīda vērtīborientācija un viņa pieredze savstarpēji nosaka viena otru (Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca, 2000., 22).
Attieksme ir izturēšanās pret dažiem cilvēkiem vai objektiem citādāk nekā pret pārējiem, piešķirot viņiem pozitīvu vai negatīvu vērtību. Attiecības paredz kaut kādu attieksmi pret cilvēkiem, kas ir iesaistīti konkrētos sakaros, bet attieksme var būt arī pret tādiem cilvēkiem, ar kuriem indivīdam nav nekādu attiecību (piemēram, pret māksliniekiem vai politiķiem) (Psiholoģijas vārdnīca, 1999.).…