Secinājumi
Autors pats sevi novērtē kā pozitīvi domājošu personu, taču pēc šī darba izveides ir nonācis pie slēdziena, ka ir vēl krietni jāmācās, lai spētu savu pozitīvo enerģiju un domas izmantot vēl produktīvāk.
Smaids, mīlestības izrādīšana un domu spēks ir mūsu ieroči, varētu teikt, ka vieni no spēcīgākajiem, kurus diemžēl nespējam izmantot tik ļoti, cik būtu vēlams. Jo vairāk cilvēku sāks pilnveidot savu garīgo „Es”, jo tie būs laimīgāki un panākumiem bagātāki. Tas nav viegli, jo pasaule ir negāciju pilna, bet ir jāsaņemas, jāseko pozitīvajiem piemēriem.
Ja sākotnēji cilvēkam var šķist, ka viņš domā pozitīvi, lielākā daļa kļūdās, jo, kā jau tika iepriekš darbā minēts ir atšķirība starp:
Es neiegūšu sliktu vērtējumu;
Es iegūšu labu vērtējumu.
Mēs katru dienu sevi pilnveidojam un šī, pēc autora domām, ir viena no lietām, ko mums vajadzētu sevī attīstīt un izmanot, jo pozitīvā domāšana noteikti novedīs pie rezultātu sasniegšanas.
Pēc informācijas apkopošanas un izvērtēšanas, kā arī, pārbaudot dzīvē teoriju, vai pozitīva domāšana ir rezultatīva domāšana, autors uzskata, ka ir. Ja arī mūsu izvirzītie mērķi netiek sasniegti, vilšanās nav tik liela un, nezaudējot spēkus, var doties pretim nākamajam mērķim un sasniegt to.
…