Referāts
Eksaktās un dabaszinātnes
Dabas aizsardzība
Potenciālie piesārņojuma avoti Subates ezeru sistēmas sat...-
Potenciālie piesārņojuma avoti Subates ezeru sistēmas sateces baseinā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 5 | |
1. | LITERATŪRAS APRAKSTS | 6 |
1.1. | Subates pilsētas un tās lauku teritorijas īss raksturojums | 6 |
1.2. | Subates ezeru sistēmas vispārīgs raksturojums | 6 |
1.2.1. | Lielais Subates ezers | 6 |
1.2.2. | Subates Mazais ezers | 7 |
1.2.3. | Āzišķu ezers | 8 |
1.3. | Virszemes ūdeņu piesārņojums | 8 |
1.3.1. | Upju ūdens sastāvs un tā specifika | 9 |
1.3.2. | Ezeru ūdeņu sastāvs un tā specifika | 11 |
1.4. | Notekūdeņu attīrīšana | 13 |
1.5. | Paraugu ņemšanas vietu apraksts | 14 |
2. | MATERIĀLI UN METODES | 19 |
2.1. | Lauka pētījumi | 19 |
2.2. | Kartogrāfiskā materiāla analīze | 23 |
2.3. | Ģeomātikas metodes | 23 |
2.4. | Matemātiskās un statistiskās datu apstrādes metodes | 24 |
3. | REZULTĀTI UN TO ANALĪZE | 25 |
3.1. | Dzirnupītes un Čulgenes upē iegūtie dati un mērījumi | 25 |
3.2. | Dzirnupītes un Čulgenes upīšu ūdens bioloģiskā kvalitāte | 26 |
3.3. | Subates notekūdeņu attīrīšanas stacijas ietekme uz Lielā Subates ezera ūdens kvalitāti | 29 |
3.4. | Potenciālie piesārņojuma avoti Subates ezeru sistēmas sateces baseinā | 31 |
SECINAJUMI | 33 | |
IZMANTOTĀS LITERATŪRA UN INFORMĀCIJAS AVOTI | 34 |
3.4 Potenciālie piesārņojuma avoti Subates ezeru sistēmas sateces baseinā
Apsekojot Subates ezeru sistēmas sateces baseinu, tika konstatēti 5 potenciālie piesārņojuma avoti – 2 fermas un 3 lietus ūdeņu notekcaurules, kas novada ūdeņus ezerā. (skat.1.un 5. pielikumu). Par galvenajiem potenciāliem piesārņojuma avotiem var uzskatīt cūku fermas kompleksu Lietuvas teritorijā pie Mazā Subates ezera un liellopu fermu pie Āzišku ezera (skat. 1. pielikumu). Par iesējamo piesārņojuma avotu arī var uzskatīt Subates attīrīšanas staciju, jo tā nespēj kvalitatīvi attīrīt sadzīves notekūdeņus (skat. iepriekš).Tas ir izskaidrojas ar to, ka Subates attīrīšanas stacija ir celta 80. gados, un tajā izmantotās tehnoloģijas ir novecojušas. Daudzās lietus ūdeņu novadcaurules rada samērā nelielu piesārņojumu, kuru var uzskatīt par punktveida piesārņojuma veidu. Par vēl viens piesārņojuma avotu varētu uzskatīt vairākus dārzus, kuri atrodas nelielā attālumā no ezeriem. Dārzos bieži vien izmanto mēslojumus, kas ar lietus ūdeņu palīdzību nonāk ezeru ūdeņos un rada bioģeno piesārņojumu.
SECINĀJUMI
1. Subates ezeru sistēmas sateces baseins ir 1012, 29 ha, no tiem meži aizņem 5,8 %, savukārt ezeri – 12,5 %
2. Dzirnupītes garums ir 1,34 km, Čulgenes – 1,45 km
3. Kopumā Čulgenes saprobitātes indekss atbilst oligo –beta - mezosaprobitātei, kas vērtējama kā tīra līdz vāji piesārņota.
4. Kopumā tika konstatēti 5 potenciālie piesārņojuma avoti – 2 fermas un 3 lietus ūdeņu notekcaurules, kas novada ūdeņus ezerā.
5. Par vēl vienu potenciālo piesārņojuma avotu var uzskatīt Subates notekūdeņu attīrīšanas staciju, jo attīrītie notekūdeņi neatbilst vispārējām prasībām.
…
Ūdens ir viens no nozīmīgākajiem dabas resursiem. Ūdens pieejamība lielā mērā ietekmē civilizācijas attīstību, kā arī valsts un tās reģionu attīstību. Jautājums par ūdens kvalitāti un par tās aizsardzību ir viens no svarīgākajiem vides zinātnes uzdevumiem, kā arī daudzu citu pētniecisko nozaru pētāmais objekts. Cilvēku darbība radikāli izmaina ūdens sastāvu, piesārņo to. Līdz ar to izveidojusies situācija prasa aktīvu un pārdomātu iejaukšanos apkārtējas vides uzlabošanā. Ķīmijas un bioloģijas zināšanas nodrošina sekmīgu ūdens resursu aizsardzību, kā arī ūdenī notiekošo procesu izpēti. Darba mērķis: apsekot Subates ezeru sistēmas sateces baseinu un noskaidrot potenciālos ūdens piesārņojuma avotus. Darba uzdevumi: 1.Apkopot pieejamo zinātnisko literatūru virszemes ūdeņu piesārņojumu, tā avotiem un veidiem, upju un ezeru hidroķīmiju, kā arī par pašu pētījumu teritoriju; 2. izmantojot topogrāfiskās kartes mērogā 1:10000, noskaidrot Subates ezeru sistēmas sateces baseina robežas; 3.ievākt informāciju par pētījumu teritorijas virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti, tās agrākajiem pētījumiem un esošajiem vai potenciālajiem piesārņojuma avotiem; 4.apsekot pētījumu teritoriju dabā un kartē atzīmēt tās vietas, kur turpmāk būtu veicami ūdens kvalitātes novērojumi; 5.izmantojot ArcGIS programmatūru, izveidot Subates ezeru sistēmas sateces baseina karti, kurā atzīmēt zināmos un potenciālos ūdens piesārņojuma avotus; 6.noteikt Lielajā Subates ezerā ietekošo un no tā iztekošo ūdensteču ūdens bioloģisko kvalitāti pēc makrozoobentosa zoocenožu saprobitātes indeksa metodes; 7.veikt lauku pētījumos iegūto datu statistisko un grafisko apstrādi, izmantojot Microsoft Excel programmatūru.
Pielikumu nav.
- Dabas liegums "Mežmuižas avoti"
- Metodiska izstrādne ekskursijai "Sirmā Ludza zilo ezeru krastos"
- Potenciālie piesārņojuma avoti Subates ezeru sistēmas sateces baseinā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Metodiska izstrādne ekskursijai "Sirmā Ludza zilo ezeru krastos"
Referāts augstskolai4
-
Dabas liegums "Mežmuižas avoti"
Referāts augstskolai22
Novērtēts! -
Piesārņojuma likumdošana
Referāts augstskolai6
-
Gaisa piesārņojuma minimizācija
Referāts augstskolai5
-
Naftas piesārņojuma ietekme uz jūru un tā novēršana
Referāts augstskolai16