SECINĀJUMI
Postmodernisma jēdziena skaidrojums ir problemātisks, jo nav vienprātības par tā nozīmi. Daži piekrīt, ka postmodernisms ir cēlies no modernisma kā pretreakcija, noraidot modernisma vērtības. Savukārt citi apgalvo, ka postmodernisms ir vienkārši vēl viena modernisma izpausme, kas nav pietiekami skaidra, lai to definētu kā atsevišķu virzienu.
Lai arī viena no postmodernisma pazīmēm ir tā, ka nav iespējams nosaukt visām mākslas formām raksturīgas stila iezīmes, postmodernisma domātāji atzīst, ka vienojošais postmodernisma darbos ir nenoteiktība, fragmentācija, patības trūkums, ironija, žanru sajaukums un līdzdalība.
Par postmodernisma sākuma posmu ir dažādas versijas, taču ir zināms, ka postmodernisma ēra ir bijusi izteikta visspilgtāk no 20. gadsimta sākuma līdz 1980. gadiem.
Postmodernisma mākslai raksturīga elitārās mākslas un kiča robežu saplūšana. Nereti postmodernisma mākslinieki iedvesmojas no pagātnes laikmetiem, piemēram, gotikas, renesanses un baroka, sajaucot to stilus tā, ka elementu oriģinālā nozīme vai izmantojums zaudē jēgu.
Postmodernisma izpausmes jūtamas dažādos mūsdienīgos mākslas žanros: performancēs, fotogrāfijā, instalācijās, grafiskajā dizainā un pat pilsētplānošanā.
Ietekmīgi dažādu nozaru postmodernisma mākslinieki: Marina Abramoviča (Marina Abramovic), Deivids Hoknijs (David Hockney), Iļja Kabakova (Ilya Kabakov), Endijs Vorhols (Andy Warhol), Annija Leibovica (Annie Leibowitz) u.c.
…
