Kāpēc visaptveroša demokratizācija mūsdienās apdraud nacionālās valsts pastāvēšanu?
Apvienoto Nāciju nosaukums jau atklāj, ka mūsdienas pasaules sabiedrība politiski sastāv no nacionālām valstīm. Šīs valsts veids attīstījās Francijas un Amerikas revolūciju laikā un ieguva globālu dominēšanu pasaulē. Komerces, komunikāciju, ekonomiskās ražošanas un finansu globalizācija rada problēmas, kuras nākotnē nevarēs būt atrisinātas nacionālo valstu ietvaros. Ja šīs process turpināsies, nacionālā suverenitāte tiek mazināta un būs nepieciešamas politisko institūciju paplašināšana supranacionālā līmenī.
Jēdziens „valsts” ietver sevī gan valsts varu, kam ir gan iekšējā, gan arī ārējā suverenitāte pār noteiktu teritoriju, pār tautu. Ir jāuzver, ka „nācijas” jēdziens nozīmē gan tautu, gana arī tam ir blakusnozīme, proti, politiskā kopiena, kuru formē gan kopējā paaudzē, gan kopējā valoda, kultūra, vēsture. Termins „nacionālā valsts” varētu būt saistīta ar 2 paralēliem vēsturiskiem procesiem, proti, valstu veidošana un nāciju formēšana. Nacionālās valsts vēsturiskais formēšanas panākums ir saistīts ar modernā aparāta izveidošanu, kas ietver sevī teritoriālās valsts vardarbības monopoliju un nodokļu finansēto administratīvo aparātu, līdz ar to valsts var tikt galā ar kultūras, ekonomiskiem, sociāliem funkcionāliem imperatīviem.…