Livonijas kara laikā bija sabrukusi līdzšinejo zemes kungu – bīskapu un ordeņa vara. Vienīgi muižnieki šai sabrukumā bija ne tikai pasargājuši savu stāvokli, bet to vēl uzlabojuši. 1561.gadā slēdzot ar Polijas ķēniņu padošanās līgumu, viņi bija no tā izkaulējuši tā izkaulējuši tā saucamo „Sigismunda Augusta privilēģiju”
Šai privilēģijā zemes iedzīvotājiem nodrošināja ticības brīvību pēc Ausburgas konfesijas noteikumiem. Tāpat arī – apsolīja atstāt vācu muižnieku rokās zemes pārvaldi un tās amatus.
1566. gadā Livonijas muižnieki un poļu valdība nosledza jaunu līgumu – Vienības paktu. Šai līgumā nokārtotas Polijas un ar to apvienotās Lietuvas attiecības ar viņu jauniegūto provinci. Šai līgumā Livoniju dēvē par Pārdaugavs hercogisti. Hercogistes pārvaldīšanai ķēniņš ieceļ no livoniešiem savu vietnieku.
Galvenais hercogistes pārvaldnieks bija ķēniņa vietnieks, jeb administrators – ar plašām pilnvarām. Visa zeme bija sadalīta trijos apriņķos (Cēsu, Tērbatas un Pērnavas), kuru priekšgalā atradās Prezidenti, vēlāk – Vaivadi. Apriņķus sadalīja iecirkņos, kuru pārzinātājus sauca par stārastiem. Katrā apriņķī ierīkoja zemes tiesu, kurai bija padotas visas kārtas.…