Latvija ir parlamentāra republika. Tās nominālais varas centrs ir Saeima, kas tiek izraudzīta proporcionālās vēlēšanās, piedaloties reģistrētu politisko partiju iesniegtiem sarakstiem [3]. Politika būtībā ir valsts vadīšanas māksla, sabiedriskās darbības nozare, kas ietver līdzdalību sabiedrības un valsts veidošanā, valsts vadīšanā un valsts lietu kārtošanā, attiecībās starp dažādām sabiedrības grupām un slāņiem, dažādām tautām un valstīm. Politika ir arī valsts, valdības, partijas vai citas organizācijas svarīgākie mērķi, principi, stratēģiskās nostādnes; plānveida pasākumi, kurus noteiktu interešu vārdā veic kāds politiskais spēks (piemēram, partija, partiju koalīcija) vai valsts vara. Partija ir politiska organizācija, kura pauž noteikta sabiedrības slāņa, šķiras vai sociālās grupas intereses, kurai ir sava darbības programma un kura noteiktu politisku mērķu sasniegšanai apvieno aktīvākos attiecīgā slāņa, šķiras vai grupas pārstāvjus [3]. Politiska partija- organizēta ļaužu grupa, kam ir noteikts nosaukumus, politiska programma un organizatoriska struktūra un kas cīnās par varas iegūšanu. Visizplatītākais veids, kā partijas cīnās par varu, ir līdzdalība vēlēšanās. Vēlēšanas ir galvenais mehānisms tautas suverēnās gribas iemiesošanai varas institūcijās. Eiropas valstīs tikai katrs vienpadsmitais pilsonis ir kādas politiskās partijas biedrs. Tomēr partijām ir nepieciešams noteikts tādu dalībnieku daudzums, kurus vieno zināmi mērķi un ideāli jeb ideoloģijas [3].
Šobrīd palicis mazāk kā gads līdz nākamajām, 9. Saeimas vēlēšanām, un atkal kļūst aktuāls jautājums par partiju finansējumu, par to, vai finansējuma lielums ir proporcionāls iegūto mandātu skaitam. Ja kāda organizācija, kas sevi dēvē par partiju, necenšas panākt savu pārstāvju ievēlēšanu parlamentā, tad tā nav partija. Tikai iegūstot pārstāvniecību likumdošanas institūcijās, partijas ir spējīgas pārstāvēt savu atbalstītāju intereses, realizēt savas idejas un ietekmēt valsts politiku- veikt vienu no svarīgākajiem jebkuras partijas uzdevumiem [3].…