Politoloģija - zinātnes nozare pasaulē un Latvijā

Pats par sevi politoloģijas termins liecina, ka tā ir starpnozaru zinātne, kuras uzskatāmo jautājumu centrā atrodas sabiedrisko attiecību sfēra. Pati par sevi politoloģijas zinātne ir sabiedriskās dzīves spogulis. Politoloģijas zinātne pētot sabiedriskās attiecības veic sabiedrisko zinātņu savstarpējās iedarbības izpēti.
Politoloģijas zinātnei ir cieši saskares punkti ar tiesību zinātni, it īpaši tādos jautājumos, kā valsts, varas veidi, tiesības un likumi, demokrātija un brīvības, atbildības veidi, sabiedrisko un valsts iekārtu veidi. .
Politoloģijas zinātne aizskar arī plašas sabiedrisko zinātņu sfēras. Nozīmīga vieta politoloģijā tiek iedalīta reliģijai, kultūrai, morālei, ekoloģijai, informācijai, nacionālajām attiecībām, ekonomikai. Tādejādi politoloģija kā zinātne pieskaras gandrīz visām sabiedriskās dzīves problēmām. Vispirmām kārtām politoloģija ir un paliek zinātne par politiku un politiskajām attiecībām.
Politoloģiju nevarētu uzskatīt par vienīgi teorētisku zinātni. Politoloģija savu izpausmi iegūst faktiski katras valsts politiskajā dzīvē. Politoloģijas, kā zinātnes nozīmīgums nemainās no tā kāda ir kādas valsts konkrētā politiskā iekārta, sabiedrībā pastāvošie uzskati un politiskās dzīves izpausme. Politoloģijas pētāmie jautājumi skar gan tikai konkrētu valsti, kura tiek analizēta, gan arī politoloģijā tiek skarti starptautiski jautājumi. Respektīvi politoloģijas risināmie jautājumi saistās gan ar šaurāku loku, gan arī tiek risināti globāli starptautiski jautājumi.
Politoloģijas plašā ietekme sabiedriskajā dzīvē galvenokārt ir saistīta ar mūsdienās lielo politiskās dzīves ietekmi uz sabiedrību. Ikdienā saskaroties ar politiskās dzīves ziņu raidījumiem, viegli konstatēt, ka politika aizkar praktiski visus sabiedrības dzīves jautājumus. Zināmā mērā varētu teikt, ka politoloģija veicot tik plašus sabiedrības dzīves jautājumu izpēti ir mūsdienu politiskās dzīves filozofija. …