Ietekme uz sociālo politiku abām partijām ir liela, tas saistāms ar jau minēto vēsturisko perspektīvu, ka šīs partijas ir darbojušās savā valstī lielāko daļu no 20. gadsimta, gan arī vēlētāju uzticību. „ZSSP” Zviedrijā realizējusi sociāldemokrātisko modeli, kura pamatā ir partijas sludinātā vienlīdzība un sociālā aizsardzība, kā arī tirgus regulācija, kas, atbilst Andersena rakstītajam, ka duālisms „sociāldemokrātiskā” tipa valstīm nav raksturīgs duālisms starp tirgu un valsti. savukārt „KDS” izveidojuši konservatīvu modeli, kurā, atšķirībā no Zviedrijas valsts mazāk iejaucas tirgū, tas ir, piekopjot „laisezz faire” principu.
Secinājumi
• Gosta Espinga Andersena labklājības valstu tipoloģijas dalījums redzams arī partijās, kas ir pie varas Zviedrijā un Vācijā.
• Vadošās partija Zviedrijā ir „Zviedrijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija,” kas ir bijusi spēcīgs aktors šīs valsts sociālās politikas modeļa veidošanā.
• Vācijas „Kristīgo demokrātu savienība” un „Vācijas sociāldemokrātiskā partija” radījušas Vācijas sociālās politikas modeli un abas pārmaiņus to attīstījušās. 21. gadsimtā vairāk darbojusies „KDS,” kas izvadījusi Vāciju no Pasaules ekonomiskās krīzes un stabilizējusi izaugsmi.
• Gan Zviedrijas, gan Vācijas valdošām partijām raksturīga ilga vēsture un tās ir izveidojušas sociālos politikas modeļus, pēc kuriem šīs valstis iedalīja Gosta Espings Andersens.
• Šo partiju ilgā vēsture un pieredze ir viens no aspektiem, kāpēc tās ir bijušas būtiskas Zviedrijas un Vācijas attīstībai. Pašreizējais vēlētāju atbalsts liecina, ka tās savu spēku nezaudēs.
• Gan „ZSSP,” gan „KDS” spēj sadarboties ar koalīcijas partneriem un ņemt vērā viņu prasības budžeta veidošanā, tādejādi spējot saglabāt koalīciju.
…