Konflikts ir interešu, uzskatu vai spēku sadursme. Daniels Vebsters konfliktu definē: sacensība vai ķīviņš starp atšķirīgi domājošiem indivīdiem; antagoniks stāvoklis vai rīcība; cīņa, ko izraisījušas atšķirīgas vajadzības, centieni, vēlmes vai prasības; naidīga sadursme. Konflikts rodas, ja pastāv konkurējoši vai nesavienojami viedokļi1.
Visasākie konflikti notiek politikas sfērā starp indivīdiem un sociālajām grupām. No vienas puses politikas funkcija ir paredzēt un novērst konfliktus. No otrās puses politika ir arī konfliktu provocēšanas līdzeklis, tas ir tāpēc, ka tā ir saistīta ar cīņu par varas iegūšanu. Konfliktu vadīšanas tehnoloģija un prakse tiek noteiktas ne tikai vispārējos noteikumos, bet arī ir tieši saistītas un atkarīgas no sociāli-ekonomiskajām, vēsturiskajām, nacionālajām, reliģiozām, kultūras un politiskām īpatnībām.
Politisks konflikts – tas ir pretēju sabiedrisko spēku ar noteiktām viena otru izslēdzošām politiskām interesēm un mērķiem sadursme.2
Pretējo pušu sadursme, kura ir saistīta ar dažādu interešu, uzskatu, mērķu savstarpējo izpausmi, kas notiek politiskās varas iegūšanas, pārdalīšanas, izmantošanas, stratēģisku pozīciju iegūšanas valsts struktūrā un dažādās institūcijās, ietekmes vai lēmumu pieņemšanas tiesību pieejas iegūšanas procesā.
Par politiskā konflikta subjektiem var būs valsts, klases, sicioālās grupas, politiskās partijas, personības.…