Ievads.
Varas veidošanas un dalīšanas process, varas resursu izvietojums sabiedrībā un to izmantošana dažādo vērtību materiālo, kultūras u. c. sadalē - tās ir politikas pamatproblēmas. To skaidrojumā svarīga nozīme ir politiskā režīma jēdzienam, kura ietvaros politiskie procesi tiek analizēti plašākā kontekstā - kopsakarā ar daudzām citām sabiedrības dzīves parādībām, ar indivīda vai visas sabiedrības un varas institūciju attiecībām, ar brīvības un vienlīdzības faktisko realizēšanos.
Es analizējot politisko režīmu, vispirmām kārtām apskatīšu, pēc kādiem principiem sabiedrībā ir sadalīta vara, cik daudz no tās katram pieder, kā un kādā nolūkā tā tiek izmantota.
Politikas zinātnē politiskā procesa dalībniekus bieži vien mēdz dēvēt par politiskajiem ,,aktieriem” un pašu politisko procesu - par politisko spēli uz politiskās skatuves. No šā viedokļa raugoties, politiskais režīms ir noteikumi par to, kādiem aktieriem ir dota iespēja piedalīties politiskās spēles dažādajās lomās un kā viņiem jārīkojas, lai pie tām tiktu, šie noteikumi ir ietverti attiecīgās sabiedrības likumos, politisko institūtu uzbūves principos, politiskajā kultūrā un tradīcijās.
Mans mērķis – ir dot izsmeļošu aprakstu politiskajam režīmam, veidiem, un lai sasniegtu iecerēto mērķi, es apskatīšu vairākus literatūras avotus par politiskajiem režīmiem, bet referāta nobeigumā izdarīšu secinājumus, kas radušies pētot un analizējot literatūras avotus.
Režīms (lat. regimen; fr. regime — valdīšana): 1) politiskās valsts varas pastāvēšanas un realizēšanas veids. "Politiskais režīms ir viena no valsts formām (blakus valdīšanas formai un teritoriālās organizācijas formai), kas raksturo politiskās varas realizācijas ceļus, formas, līdzekļus un metodes" 2) noteikta dzīves vai darba kārtība (dienas režīms); 3) kaut kā pastāvēšanai, sasniegšanai nepieciešamie noteikumi (temperatūra, spiediens, sociālie apstākļi utt. ). Politiskais režīms ir valsts politiskās darbības būtisks raksturojums, būtiska iezīme.
…
