Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
I) | Autoritārisms | 5 |
a) | Autoritārisma pamatpazīmes | 6 |
b) | Baltkrievijas konstitūcija un tās nozīme | 7 |
i | Prezidenta darība | 7 |
ii) | Prezidenta vēlēsanas | 8 |
II) | Totalitārisms | 8 |
a) | Totalitārisma pamatpazīmes | 9 |
b) | PSRS 1936.gada konstitūcija un tās nozīme | 11 |
i) | Gulags | 11 |
ii) | Staļina nevienlīdzība un diskriminacija | 12 |
c) | PSRS 1977.gada konstitūcija un tās nozīme | 13 |
III) | Demokrātija | 14 |
a) | Demokrātijas veidi | 15 |
b) | Demokrātijas pamatpazīmes | 15 |
c) | ASV konstitūcija un tās nozīme | 16 |
Kopsavilkums | 18 | |
Izmantota literatūra | 19 |
Amerika izrādījās vienīgā valsts, kur kļuva iespējams novērot dabisku un mierīgu sabiedrības attīstību un kur izdevās precīzi noteikt to ietekmi, kurš izrādīja viņa tapšanas sākumu periods uz štatu nākotni.
Eiropā valstu vairākuma politiskā dzīve sākās uz oficiālas piramīdas virsotnes un pēc tam pakāpeniski, taču ne pilnā mērā, aptvēra visas sabiedrības šūnas. Amerikā no sākuma radās kopiena, bet pēc tam apgabals. Apgabals radās pirms štata, bet štats pirms konfederācijas. ASV izdevās apvienot reliģijas garu un brīvības garu.
Par galveno ASV institūciju konstitūcija apsiprina federālu valsti, kura balstās uz valsts dalīšanas teoriju. Šis valsts varas dalīšanas princips apstiprināja efektivitāti, lai atbalstītu demokrātisku režīmu dažādos etapos. Bet attieksme starp valsts varas institūcijām dažreiz bija nelabvelīga, kas rādīja krīzi.
Vissvarīgākais demokrātisma kritērijs tradicionāli ir cilvēku aktivitāte un reāla iekļaušanās politiskajā sistēmā. Amerikāņu jaunajā vēstures periodā cilvēku politiskās kustības sasniedza maksimumu un tas bija svarīgi no 1930.gada līdz 1960.gadam, bet pārējās desmitgades, tostarp pēdējos 30 gadus 20. gadsimtā, nedalīta kundzība piederēja vēlēšanām.
ASV šodien ir vienīgā superlielvalsts, tai ir jāliek visiem saprast: par Amerikas sabiedroto var kļūt tikai tāda valsts, kas iet demokrātijas virzienā vai jau ir demokrātiska.
Kopsavilkums
Politiskais režīms - sabiedrības pārvaldīšanas īstenošanas kārtība, ko raksturo valsts varas un pilsoņu savstarpējās attiecības.
Atkarībā no tā, kurš kuru kontrolē, izšķir politisko režīmu trīs pamattipus: demokrātiskais režīms (demokrātija), autoritārais režīms (autoritārisms) un totalitārais režīms (totalitārisms), kas izpaužas dažādās to realizācijas formās.
Politisko režīmu analīze ir svarīga, jo tas dod iespēju izprast katra režīma priekšrocības un trūkumus un izveidot priekšstatu pat savas valsts attīstības problēmām.
Sabiedrība ar laiku mainās un izpratne par politiskiem režīmiem mainās arī. Šodien visisplatītākais režīms ir demokrātija. Jaunajos laikos jau sāka apgalvot, ka cilvēkam ir raksturīga dabiska brīvība, kas ir dabiskais stāvoklis, ka cilvēki ir dabiski vienlīdzīgi.
Pasaulē visu laiku pastāvēs problēmas saistīti ar politiskiem režīmiem un varas dalīšanu. Problēmas parādās gan 20.gs vidū, piemēram PSRS, kur pastāvēja totalitārais režīms, gan mūsdienās, piemēram, Baltkrievija, kur pastāv autoritārais režīms.
Autore uzskata, ka vislabākais politiskais režīms ir demokrātija, jo šeit cilvēks ir galvenais subjekts. Pastāv pilsoņu politiskā brīvība, vienlīdzība, taisnīgums. Demokrātiskās valstīs cilvēktiesībam ir konstitucionālais rangs un tas ir demokrātiski.
…
- Politiskās varas organizācijas formas - politiskie režīmi un valsts iekārtas formas
- Politiskās varas organizācijas formas – politiskie režīmi un valsts iekārtas formas
- Politiskie režīmi
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Politiskās varas organizācijas formas – politiskie režīmi un valsts iekārtas formas
Referāts augstskolai5
-
Politiskās varas organizācijas formas - politiskie režīmi un valsts iekārtas formas
Referāts augstskolai5
-
Politiskie režīmi un to veidi
Referāts augstskolai14
-
Politiskie režīmi: jēdzieni un salīdzinošā analīze
Referāts augstskolai12
Novērtēts! -
Politiskie režīmi un to salīdzinājums
Referāts augstskolai14