Politiskie režīmi nosaka cilvēka ikdienu, labklājību, likteni, statusu un daudzas citas nebūt ne mazāksvarīgas lietas. Taču šo lietu var aplūkot arī no cita skatu punkta, proti, likumus var respektēt, bet var arī ignorēt, un tas būs atkarīgs no tā, cik ieinteresēti tajā būs tiesību sargājošajos institūtos darbojošies cilvēki, bet arī no tā, kādu masveida respektu vai necieņu pret likumu izrādīs tā publika, kuras darbība attiecīgajam likumam jāregulē, kādi resursi būs regulētāju un kādi- regulējamo rīcībā.
Vēsturē sastopamas situācijas, kad politiskie režīmi nosaka ne tikai vienas valsts nākotni. Politiskā iekārta kalpojusi par ieganstu masveida slepkavošanai, okupācijai. Pazīstamākās personas, kas saistītas ar politiskajiem režīmiem ir Ā.Hitlers, K. Ulmanis, B. Musolīni u.c.
Šajā darbā tiks analizēti trīs tradicionāli galvenie politiskie režīmi: demokrātija, autoritārisms, totalitārisms, to pazīmes, ietekme, trūkumi un priekšrocības. Vērā tiks ņemtas arī sociālo grupu intereses, kā arī subjekta darbības cēloņi un mērķi.
Režīms tulkojumā no latīņu valodas regimen un franču valodas regime nozīmē- valdīšana. Terminu vārdnīcā vārds „režīms” tiek skaidrots kā 1) sabiedrības pārvaldīšanas, politikas īstenošanas kārtība, kam raksturīgas valsts varas un pašdarbīgo pilsoņu savstarpējas attiecības; 2) precīzi noteikta dzīves kārtība; 3) noteikumu, pasākumu sistēma, kas nepieciešama kāda mērķa īstenošanai.
Politiskais īstenošanas veids atkarīgs no sabiedrības spējas pašdarbīgi un labprātīgi pārvaldīt sabiedriskos procesus tā, ka tas visām sabiedrības daļām, sociālajām grupām nodrošinātu tās apmierinošu sabiedrisko atražošanos. Tas izpaužas pilsoniskās sabiedrības un valsts varas savstarpējās attiecībās, kas arī ir politiskā režīma būtiskākais raksturojums.
Politiskais režīms ir viena no valsts formām (blakus valdīšanas formai un teritoriālās organizācijas formai), kas raksturo politiskās varas realizācijas ceļus , formas, līdzekļus un metodes.…