Izvēlējos rakstīt par šo tēmu – politiskie režīmi: jēdzieni un salīdzinošā analīze – jo uzskatu, ka ir interesanti aplūkot kādi politiskie režīmu pamattipi Pasaulē ir pastāvējuši, kā arī vēlējos uzzināt, kas tad īsti ir politiskais režīms. Tāpat man liekas interesanti salīdzināt kā šie atšķirīgie režīmi atstājuši salīdzinoši dažādu iespaidu uz sabiedrību, uz pašas valsts dzīvi, kā arī to, kā tie izmainījuši valstu politisko situāciju.
Būtiskākais, ko aplūkoju savā darbā ir politisko režīmu jēdziens, kā arī politisko režīmu pamattipu atšķirīgais iedalījums divos dažādos laika posmos. Vēl apskatīju atsevišķi trīs politisko režīmu pamattipus, kā arī veicu to salīdzinošo analīzi, lai noskaidrotu, kas atšķirīgs un varbūt arī kopīgs pastāv totalitārismā un autoritārismā, kā arī salīdzināju demokrātiju ar tai krasi pretējiem politiskajiem režīmiem – autoritārismu un totalitārismu.
Politisko režīmu raksturo tas, pēc kādiem principiem sabiedrībā ir sadalīta valsts politiskā vara, cik daudz no tās katram pieder, kā un kādā nolūkā tā tiek izmantota sabiedrības vai pie varas esošo cilvēku labā. Politisks režīms ir varas realizēšanas paņēmiens un metožu kopums, ko izmanto attiecīgās valsts pārvaldīšanā. Sīkāk politisku režīmu varētu raksturot kā sabiedrības pārvaldīšanas īstenošanas kārtību, ko raksturo valsts varas un pilsoņu savstarpējās attiecības.
Atkarībā no tā, kurš kuru (valsts vara – sabiedrību, vai otrādi) kontrolē jeb kā tiek realizēta valsts vara, Pasaulē izšķir politisko režīmu trīs pamattipus: demokrātiskais režīms, autoritārais režīms un totalitārais režīms (atsevišķi tos aplūkosim vēlāk), kas pazīstami dažādās to realizācijas formās un atšķiras gan ar valsts pārvaldes formu, gan ar sabiedrības tiesībām un ierobežojumiem, gan pilsoņu un valsts varas attiecībām. Galvenais ar ko šie režīmi atšķiras ir tas, vai sabiedrība kaut kādā mērā var ietekmēt valsts varu un funkcijas.
Svarīgākais ir tas, ka neviens politisks režīms nevar pastāvēt, ja tam nav leģitimācijas (atzīšana par likumīgu) tautā. Līdz ar to pat visstingrākajiem režīmiem bija tautas piekrišana, jo citādi to nebūtu izdevies ieviest. Protams, vislielākais atbalsts tautā bija demokrātijai, taču arī totalitārisms ieguva leģitimāciju no tautas. Galvenais, kas bija par iemeslu, lai sabiedrība atdzītu kādu no režīmiem par pieņemamu, ir cerība uz labāku dzīvi un nākotni sakārtotā valstī.
Pastāv divi veidi kā iedalīt galvenos politisko režīmu pamattipus, proti, demokrātiju, autoritārismu un totalitārismu. Šis iedalījums divos dažādos laika posmos ir bijis dažāds.…
