Politiski stipra prezidenta piemērotība patreizējiem Latvijas apstākļiem

Nobeigums
Cenšoties gūt apstiprinājumu ievadā izvirzītai hipotēzei nonāku pie man negaidīta secinājuma – nav iespējams viennozīmīgi atbildēt. Politiskā nestabilitāte un varas centraizācija ir atkarīga no valsts prezidenta pilnvaru palielināšanas pakāpes, tas ir, cik lielā mērā viņš kļūst ietekmīgāks. Ir divas galējības.
Ja nomainītu tikai valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, tas būtisku satricinājumu politiskajā arēnā neradītu un varas centralizācija nenotiktu. Šajā gadījumā tiktu palielināta prezidenta atbildība sabiedrības acīs, kas vēlētājos radītu gandarījumu un, vismaz sākotnēji, mazinātu spriedzi.
Otrā gadījumā prezidents varētu iegūt lielas pilnvaras kā, piemēram, ASV. Šajā gadījumā būtu nepieciešams veikt pamatīgus fundamentālus grozījumus Satversmē un citos šim amatam saistošajos likumos un aktos. Šāda veida procedūra prasītu milzīgu Saeimas darbu. Deputātu viedokļi, nostājas, protams, nebūtu viennozīmīgas par iespējamiem grozījumiem. Saeima tiktu uz ilgu laiku atrauta no pārējiem, varbūt svarīgākiem un aktuālākiem, pienākumiem.
Secinājums – hipotēze netiek pierādīta.
Arī atbildot uz ievadā izvirzītajiem jautājumiem nav iespējams gūt viennozīmīgu atbildi.
Uz jautājumu, vai šāds solis veicinātu valsts varas centralizāciju, atbilde ir tāda pati kā hipotēzes apgāšanā – tas ir atkarīgs no pilnvaru palielināšanas. Ja mainās tikai ievēlēšanas kārtība – nē, ja arī pilnvaras – protams palielinās varas centralizācija.
Atbildot uz otru jautājumu, vai Latvija ir gatava mainīt valdīšanas formu, atbilde ir noliedzoša. Manuprāt politiski stiprs prezidents var būt tikai valstīs ar nostiprinātām (tātad, visdrīzāk, ilgstošām) demokrātiskām tradīcijām. Tā kā Lavija ir viena no jaunajām demokrātijas valstīm, demokrātija vēl nav paspējusi tā īsti adaptēties.

…