Politika pēc sava satura ir sabiedrības un sabiedrisko procesu pārvaldīšana, kuru savās interesēs īsteno ietekmīgākā sabiedrības daļa. Savā attīstībā politika ir izgājusi sarežģītu un garu ceļu, atbilstoši katra laikmeta sabiedriski politiskajai situācijai, valdošajām teorijām un uzskatiem. Visos laikos politika ir bijusi cieši saistīta ar ētiku un morāli. Politika un morāle ir svarīgi sabiedrības dzīves elementi. Pareiza politika un augsta tikumiskā kultūra labvēlīgi ietekmē gan atsevišķa indivīda, gan visas sabiedrības attīstību. Pieaugot pilsoņu informētībai un līdzdalībai politiskajā dzīvē, aktualizējas morāles problēmas politikā. Politiskā ētika tiecas dot savu ieguldījumu sabiedriskās dzīves sakārtošanā.
Amerikā politiskās ētikas jautājumi aktualizējās pagājušā gadsimta 60. gados sakarā ar karu Vjetnamā, Eiropā – 70. gados, bet Latvijā - 80. gadu otrajā pusē, līdz ar valstiskās neatkarības atjaunošanu, pāreju uz demokrātiju un ar to saistīto radikālo vērtību maiņu.
Darba autore izvēlējusies referāta tematu “Politiskās ētikas būtība, koncepcijas un izpausmes dažādos politiskajos režīmos”, lai labāk izprastu politikas un ētikas jautājumus, jo politiskās ētikas problēmas mūsdienās ir aktuālas arī Latvijā, īpaši problēmas iekšpolitikā, kas saistās ar konkrētu amatpersonu rīcību (dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, korupcija u.tml.).
Šī darba mērķis ir noskaidrot politiskās ētikas būtību, iepazīties ar tās divu galveno koncepciju attīstību filozofiskās un politiskās domas vēsturē un ieskicēt politiskās ētikas raksturīgākās izpausmes dažādos politiskajos režīmos.
Politika ir “nodarbošanās ar valsts (resp., sabiedrības) lietām, kura pēc sava satura nav nekas cits kā sabiedrības un sabiedrisko procesu pārvaldīšana, mērķtiecīga un efektīva to ietekmēšana. Politikas augstākais uzdevums ir nodrošināt sabiedrības kā cilvēku atražošanās nosacījuma funkcionēšanu, pasargāt to no sairuma sabiedrības locekļu pretrunīgo interešu sadursmju rezultātā. Politika pārsvarā īsteno ietekmīgāko sabiedrības locekļu (sociālo grupu, šķiru) intereses, tomēr tai jārespektē arī pārējie sabiedrības slāņi un visa sabiedrība kopumā, jo, aizejot bojā vai degradējot kādai sabiedrības daļai, izjūk visas sabiedrības funkcionēšanas dinamiskais raksturs, vistiešāk apdraudētie slāņi uzsāk izmisīgu pretošanos, rodas draudi sabiedrībai kopumā un visu tās slāņu un locekļu eksistencei. …
