Latvijas politiskajās elitēs pārstāvju īpatsvaram ar augstāko izglītību jābūt augstam: - jo aktīvajiem politiķiem, kuru vecums pārsniedz 35 gadus, nebija ierobežojumu iegūt augstāko izglītību materiālu iemeslu dēļ. Tikai dažiem varēja būt liegta augstākā izglītība politisko uzskatu dēļ.
Latvija pēc ekonomiskās attīstības līmeņa uzskatāma par attīstības valsti. Šādās valstīs politiskās elites izglītības līmenis ir augsts
Lai gan Latvija atzīta par demokrātisku valsti starptautiskajā līmenī, autori uzskata, ka dažas demokrātijas tradīcijas nav nostiprinājušās, un vēlētāju aizspriedumi pret eliti ar zemu izglītību ir lieli.
Lai virzītos tālāk, būtu jānosaka pētījuma konceptuālās definīcijas:
Saeimas deputāti ir atsevišķu politisko partiju elitu kopa, kas veido valsts politisko eliti.
Izglītības pakāpes – augstākā, vidējā, vidējā speciālā un pamata – tiek atspoguļotas saskaņā ar CVK publicētajiem materiāliem, neanalizējot augstākās izglītības iegūšanas laiku, augstskolas tipu utt., tādēļ datu interpretāciju grūti salīdzināt ar ārzemju publikācijām, kurās arī ir dažādi augstākās izglītības formulējumi – universitātes izglītība, koledžas izglītība u.c.
Referāta sagatavošanā izmantoti gan publicētie dati CVK mājas lapā (www.cvk.lv), gan Saeimas mājas lapā (www.saeima.lv) iegūtie dati par 8.saeimas deputātu kandidātiem, ievēlētajiem deputātiem, kā arī par deputātu iekļaušanu dažādās saeimas komisijās.
Darba hipotēze ir sekojoša - 8.Saeimas vēlēšanās nozīmīgs faktors elites rekrutēšanā ir deputātu kandidātu izgītība.…