SECINĀJUMI
Pētījuma darba rakstīšanas gaitā tika izdarīti sekojoši secinājumi:
1. Politiskais mārketinga būtība ir biznesa mārketinga paņēmienu lietojums politikā. Tā jēga ir raudzīties uz politiku kā produktu, kas tiek radīts un piedāvāts patērētājiem, šajā gadījumā – vēlētājiem.
2. Pastāv vesela virkne politiskā mārketingā definīciju, tomēr teorētiķi koncentrējas uz šī parādībās komunikatīvas sastāvdaļas.
3. Viena no principiālākajiem politiskā marketinga atšķirībām no citas sabiedrības pārliecināšanas tehnoloģijām ir tā, ka mārketinga pieeja balstīta uz auditorijas vēlmju izpēti.
4. Jaunā stila politiskam kampaņām raksturīga tāda īpašība, ka lielāka loma ir atsevišķiem kandidātiem, nevis partijām. Savukārt politiskās kampaņas organizē nevis partiju pārstāvji, bet profesionāļi, kuri uzkrājuši atbilstošo pieredzi komerciāla mārketinga jomā.
5. Politiskā mārketinga uzdevumi ir ne tikai aicināt sabiedrību rīkoties, balsot, pieņemt lēmumus, kā arī atvieglot šo lēmumu pieņemšanu, bet arī pilnveidot un uzlabot politiskās organizācijas programmu un darba kārtību, pielietojot tirgus pētījumus, kā arī veicināt politisko dialogu ar sabiedrību.
6. Viens no galvenajiem politiskā mārketinga instrumentiem ir, ar kura palīdzību var konstruēt politiskā procesa subjekta identitāti.
7. Kopējo politiskās kampaņas plānošanas loģiku var lakoniski izteikt, izmantojot tā saucamo lielo trijnieku: IZPĒTE – ZIŅA – MEDIJI.
8. Izstrādājot savas attīstības stratēģijas, politiskas partijas var izmantot dīvas pieejas lietojot marketingu komunikācijā ar sabiedrību- orientēšana uz pārdošanu, vai uz tirgu.
…
