Teorētiskā izpratne
Varai sabiedrības politiskajā domā un arī politoloģiskajā literatūrā tiek piešķirta ļoti liela nozīme. Pati politika bieži vien tiek definēta kā cīņa par varu un arī daudzu politiķu centieni koncentrējas ap varas iegūšanas un saglabāšanas jautājumiem, vienalga, ar kādiem līdzekļiem un pie kādiem nosacījumiem tie būtu risināmi, it kā vara būtu pašmērķis, vērtība par sevi. Vara ir specifisks ietekmes veids, kas ar savu apzināti mērķtiecīgo raksturu atšķiras no ietekmes, kura var notikt arī neatkarīgi no cilvēku gribas un pat neapzināti kā, piemēram, ietekmēšana ar savas rīcības piemēru, dzīves stilu, vērtību izvēli, zināšanām, dialektu vai pat neapzinātu inficēšana ar kādu slimību. Varu varētu pielīdzināt vērtībai, ja ar vērtību saprotam visu to, kas nodrošina un stiprina cilvēka eksistenci: vara dod cilvēkam iespēju savu mērķu sasniegšanai vairot paša spēkus, pakļaujot un pievienojot tiem citu cilvēku spēkus. Līdz ar to kļūst skaidrs, ka vara nav pašvērtība, vērtība par sevi, kas stāvētu kā pašmērķis politisko cīņu centrā, tā ir vērtība vienīgi kā līdzeklis citu vērtību – eksistences līdzekļu un nosacījumu – saglabāšanai vai ieguvei.
Politiska vara ir jebkura vara, kas tiek pielietota sabiedrības pārvaldīšanā. Tā ir tāda vara, kura neatkarīgi no tās institucionalizācijas pakāpes, funkcionēdama gan valsts, gan pilsoniskās sabiedrības struktūrās un visās sabiedrības dzīves sfērās, gūst savu izpausmi politikā. Ikdienišķajā apziņā vara parasti tiek uztverta kā lineāra un turklāt vienvirziena attiecība: vienam ir vara, otram tās nav un viņš būdams no šī pirmā atkarīgs, ir pakārtots šai varai. Tomēr tā tas šķiet, tikai aplūkojot kādu varas attiecību izolēti no pārējo attiecību kopuma, kurās cilvēki atrodas savā sabiedriskajā eksistencē. …
