Dažādās literatūrās, laikrakstos un internetā mēs varam izlasīt un masu medijos mēs varam dzirdēt runājam par politiku un tās varu. Katrs no mums kaut vai nedaudz, bet ir padomājis - kāpēc vajadzīga politika, ko tie politiķi tur var cīnīties viens ar otru, kāpēc viņi tā dara? - u.c. jautājumi? Bet savā veidā paši kārojam pēc atzinības, varas, ievērošanas, kur dažreiz bez cīņas neiztikt. Tāpēc šajā referātā tiks apskatīti galvenie jautājumi par politiskās varas rašanos, nozīmi un teorētiskās atziņas, kas aizsākušās jau Senajā Grieķijā, un seno laiku filozofi kā Aristotelis un Platons sāka pētīt šos jautājumus, kā rezultātā radās filozofisku atziņu un dažādas teorijas par politikas aizsākšanos, kuras pamatā ir cilvēks un tālāk seko viņu rīcība un sekas. Un no vairāku cilvēku kopuma izveidojās sabiedrība, tad izveidojās valsts, kur bija vajadzība pēc zināmas kārtības, un, lai zināmu kārtību izveidotu par pamatu ņēma tradīcijas, paražas no kā arī izriet un izveidojas likumi, noteikumi un tiesības. Un vara ir tās pamatā, jo vēl ir jāizcīna, kurš to valdīs un noteiks zināmo kārtību.
Pats vārds „politika” radies no grieķu vārda „polis”, kas apzīmē īpašu antīkas pilsētvalsts formu.
Senā Grieķija radīja politikas teoriju, un tā veidoja arī tiešās demokrātijas kvalitāti un ideālu – tādas politiskās varas modeli, kurā tauta pati aktīvi līdzdarbojas politikā. Grieķu polisa tās pilsoņiem bija svētums, kurā sakoncentrējās viņu sociālā un politiskā aktivitāte; vienīgi tās ietvaros bija iespējama kopīga un augstākā mērā piepildīta dzīve. Polisa bija pilnīgas, visās jomās pašpietiekamas sabiedrības modelis. Grieķi identificēja sevi ar savu polisu un meklēja tajā visu savas personības attīstībai un izkopšanai nepieciešamo – gan morālā, gan politiskā aspektā.…
