Lai gan nav šaubu par to, ka demokrātisks politiskais režīms ir visoptimālākais citu politisko režīmu vidū, pasaulē vēl joprojām pastāv ļoti daudzas valstis, kam šie demokrātijas ideāli ir sveši, vai arī tās idejas darbojās nepilnīgi. Viena no tām ir Āzijas dienvidu valsts - Malaizija.
Pievēršot uzmanību šīs valsts vēsturei, ir iespējams konstatēt, ka pēc vairāku gadsimtu indiešu- malajiešu valdīšanas, musulmaņu jūras impērija, kas atradās Malakas pussalā, tika izveidota piecpadsmitā gadsimta sākumā. 1511. gadā Malaku iekaroja portugāļi, taču 1641. gadā tā nonāca holandiešu pakļautībā. Astoņpadsmitā gadsimta beigās un deviņpadsmitā gadsimta sākumā Austrumindijas britu karaspēks kolonizēja šo pussalu. Kā pasaules lielākā alvas un kaučuka eksportētāja Malaja bija visienesīgākā britu kolonija. Tikai komunistu sekmētas sacelšanās, militāras darba organizācijas, kā arī citas nacionālas grupas nodrošināja neatkarības iegūšanu no britiem (1957 gads).1 Atrašanās britu kolonijā ir atstājusi zināmu mantojumu attiecībā uz Malaizijas valdības formu un citām politiskajām institūcijām.
Šī darba mērķis ir noskaidrot politiskā režīma tipu Malaizijā. Lai gan darba sākumā jau tika norādīts, ka demokrātijas ideāli uz šo valsti nav pilnībā piemērojami, tas tomēr nepadara vieglāku šī darba mērķa sasniegšanu. Darba autors jau sākuma posmā apzinās, ka galvenā problēma tiks saistīta autoritāra vai pusdemokrātiska režīma attiecināšanu uz Malaizijas piemēru, jo, arī studējot un analizējot zinātnisku rakstus, politikas pētnieki ir nodarbināti ar līdzīga jautājuma noskaidrošanu. Sekmīgas šī mērķa sasniegšanas nolūkos darba autors centīsies analizēt institūciju lomu Malaizijā pastāvošajā politiskajā režīmā.…