4. Secinājumi
Latvijai atgūstot savu neatkarību un pārejot uz demokrātisku valsts iekārtu, izmaiņas skāra arī Latvijas politisko kultūru, kas līdz neatkarības atgūšanai bija veidojusies totalitāra režīma apstākļos. Vēstures notikumi noteica arī Latvijas iedzīvotāju etniskā sastāva izmaiņas, Otrā Pasaules kara rezultātā latviešu īpatsvars samazinājās no 77% 1935.gadā līdz 59% 2004.gadā.
Baltijas Datu nama veiktais pētījums parāda, ka iedzīvotāju politiskā līdzdalība ir zema- 71% pilsoņu un 89% nepilsoņu pēdējo trīs gadu laikā (pētījums veikts 1997./1998.gadā) nekur nav piedalījušies, arī darbība sabiedriskajās un nevalstiskajās organizācijās nav populāra Latvijas iedzīvotāju vidū. Vidēji tikai katrs 6- 7 Latvijas iedzīvotājs aktīvi seko līdzi politiskajiem notikumiem, kamēr katrs trešais iedzīvotājs interesējas tikai dažreiz.
Lielais iedzīvotāju atbalsts tautas vēlēta prezidenta institūcijas ieviešanai varētu liecināt par iedzīvotāju neapmierinātību ar valsts virzību (vairāk kā puse iedzīvotāju uzskata, ka procesi Latvijā nenorit pareizajā virzienā) un iedzīvotāju vēlmi pēc jauniem risinājumiem situācijas uzlabošanai. Tāpat iedzīvotāju aptaujā, jautājumā par vēlamo partiju skaitu Latvijā, parādās sabiedrības negatīvā attieksme pret politisko partiju ievērojamo skaitu, gandrīz puse iedzīvotāju uzskata, ka lai varētu izdarīt pārdomātu politisko izvēli, būtu jābūt 2- 5 partijām, kamēr neierobežotu partiju skaitu atbalsta tikai 5% iedzīvotāju. Iespējams, šajā viedoklī parādās arī negatīvā attieksme pret Saeimā esošo politisko partiju daudzumu un nespēju vienoties dažādos jautājumos, ko daudzi iedzīvotāji uzskata par vienu no apgrūtinošiem faktoriem valsts attīstībā.
Tā kā nozīmīga politiskās dzīves sastāvdaļa ir politiskās partijas, kas veido likumdevējvaru, un gandrīz puse no iedzīvotājiem nav apmierināta ar valsts virzību, tad likumsakarīgs ir arī politiskās uzticības jautājuma iznākums- vismazāko tautas uzticību bauda partijas, kurām uzticas vidēji katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs (līdz ar to arī Saeima un Ministru kabinets).
Vienu no demokrātiskas iekārtas pazīmēm- prese brīvību- atbalsta deviņi no desmit aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem.
…
