Referāts
Humanitārās zinātnes
Politika
Politikas zinātnes studentu balsojuma raksturojums Saeima...-
Politikas zinātnes studentu balsojuma raksturojums Saeimas vēlēšanās
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Teorētiskā daļa | 4 |
1.1. | Partijas identifikācijas modelis | 4 |
1.2. | Racionālās izvēles modelis | 5 |
1.3. | Socioloģiskais modelis | 6 |
1.4. | Masu mediju uz vēlētāju | 8 |
2. | Praktiskā daļa | 9 |
2.1. | Laikraksta „Diena” analīze | 9 |
2.2. | Partiju programmu analīze | 12 |
2.3. | Anketu analīze | 18 |
3. | Secinājumi | 23 |
4. | Literatūras saraksts | 26 |
Pielikums | 26 | |
1. | Laikraksta „Diena” analīze | |
2. | Aptaujas lapa | |
3. | Izlases kopums |
1. Teorētiskā daļa
Vēlēšanas ir centrālais politiskais notikums, līdz ar to būtiski ir noskaidrot, vai balsojums ir apstiprinājuma rīcība vai arī izvēle. Lai izpētītu vēlētāju izvēli vēlēšanu dienā, teorijā pētnieki ir izvirzījuši atšķirīgus pieņēmumus un argumentus, kas tos pamato. Darba autori pievērš uzmanību trim nozīmīgākajiem modeļiem, proti, partijas identifikācijas, racionālās izvēles un socioloģiskajam modelim.
1.1 Partijas identifikācijas modelis
Mičiganas Universitātes sociālpsihologi 1952. un 1956. gada pētījumos aizsāka partiju identifikācijas modeli, uzskatot, ka partiju identifikācija ir ilgtermiņa faktors. Kejs (Key) 1959. gadā šo faktoru formulēja kā vēlētāju „nemainīgie lēmumi”.2
Partiju identifikācijas modelī izšķir spēcīgo un vājo versiju. Spēcīgajā versijā balsošanas izvēli nosaka fona faktori (sociālie rādītāji - vecums, dzimums, izglītība, sociālā mobilitāte, vecāku partijas izvēle, reliģija). Vājajā versijā balsošanu ietekmē gan personiskie mērķi un vērtības, gan vide, gan politiskā attieksme, pārliecības un vērtējumi.3
1960. gada pētījums „Amerikāņu vēlētājs” (American Voter) parādīja, ka vēlētāji identificē sevi ar kādu no partijām, tāpat kā viņi identificē sevi ar kādu no reliģijām vai sociālo šķirtni, un tas rodas socializācijas rezultātā.4 Pētnieki apzīmēja šīs sakarības kā „skursteņa sakarības” (funnel of causality), izdalot socioloģiskos raksturojumus (tautība, rase, reģions), sociālā statusa raksturojumus (izglītība, profesija, sociālā šķira) un vecāku raksturojumus (atbalsts).5 Elektorāta izvēli veido vēlētāja attieksme pret 3 aspektiem: kandidāti, partiju politika un saikne starp partijām un sociālām grupām.6
Kempbels (Campbell) secināja, ka bērni mācās no vecākiem, tāpēc pārņem viņu atbalstu kādai no partijām.7 Jennings (Jennings) un Naiemi (Niemi) 1974.gadā izdalīja 3 fāzes: 1) amerikāņu bērns 10-11 gadu vecumā veido primitīvo atbalstu kādai no partijām; 2) to ietekmē vecāku lojalitāte; 3) ģimenes ietekme turpinās visas dzīves laikā. Korelācija starp vecāku atbalstu un bērniem ir lielāka tieši starp vidusšķiras ģimenēm. Pētījumi arī pierādīja, ka lielāka ietekme ir tēvam, nevis mātei uz bērna identificēšanos ar kādu no partijām.8
Beks (Beck) 1976. gadā izdalīja ilgtermiņa pārmaiņu triju paaudžu modeli: 1) pārmainītā paaudze ir lojāla pret kādu no partijām, kas ietekmē nākamo paaudzi; 2) bērniem ir vājāka partiju lojalitāte, tādējādi mazāka kapacitāte socializēt nākamo paaudzi; 3) normālās politikas bērni ir izmainītā paaudze - atvērta jaunām pārmaiņām.9
Pompers (Pomper) 1975.gada pētījumā „Vēlētāja izvēle” (Voter’s Choice) parādīja Mičiganas modeļa prototipu: vēlētājs ir atkarīgs, jo viņš neveic autonomu izvēli pamatojoties uz tēmām un kandidātiem. Viņš balstās uz ģimenē iegūto pamatu un sociāl-ekonomisko statusu.10
…
Sākot ar 1950. gadiem tika izstrādāti dažāda veida balsošanas modeļi, kas mēģināja izskaidrot indivīda balsošanas procesu un izvēli. Ņemot vērā, ka šie modeļi tika izstrādāti vairāk nekā pirms 50 gadiem ASV, kurai ir raksturīga cita politiskā sistēma, darba autorei bija interesanti aplūkot to iezīmes mūsdienu Latvijas balsotāju vidū. It īpaši tas ir nozīmīgi, jo tuvojas 9. Saeimas vēlēšanas, un cilvēkiem vajadzēs izdarīt savu izvēli. Par darba pētījuma objektu tika izvēlēti Latvijas politikas zinātnes studenti. Šī grupa autorei ir interesanta, jo tai ir plašākas zināšanas, un iespējams jau ir pieredze politiskajos procesos, kas ļauj veikt dziļāku analīzi, izdarot izvēli vēlēšanu laikā. Kā arī darba autore pati pieder pie šīs grupas. Hipotēze: Latvijas Politikas zinātnes studentiem ir vairāk raksturīgs racionālās izvēles un socioloģiskā modeļa īpašības, nevis partijas identifikācijas modeļa iezīmes. Mērķis: noskaidrot, kura modeļa iezīmes ir raksturīgas Politikas zinātnes studentiem. Uzdevumi: § izpētīt partijas identifikācijas, racionālās izvēles un socioloģisko modeli, § veikt izvēlētās jauniešu grupas vidū vispopulārākā laikraksta analīzi, § veikt politisko partiju programmu analīzi, § aptaujāt Politikas zinātnes studentus ar mērķi noteikt, kāda modeļa īpašības piemīt ģenerālajam kopumam, § izanalizēt tematiskā balsojuma iespējas, balstoties uz laikraksta un programmu analīzes laikā iegūto informāciju. Darbā tika izmantotas tādas metodes kā aprakstošā, salīdzinošā un datu analīzes metodes. Lai izpētītu teorētisko bāzi, tika izmantotas Haropa un Millera (Harrop; Miller), Himelveitas (Himmelweit), Evansa (Evans) grāmatu nodaļas par vēlētāju balsojuma raksturojumu. Praktiskajā daļā tika analizēts politisko partiju atspoguļojums lakrakstā „Diena” un partiju programmas nostādnes. Darbā tika apkopotas autoru iegūtās aptauju lapas. Balstoties uz iegūtajiem datiem, nobeigumā tika izdarīti secinājumi par Politikas zinātnes studentu balsojuma īpatnībām.
- "Dzimuma" un "dzimtes" izpratne 20.gadsimta politikas teorijā
- Cēsu domes vēlēšanas - vēlētāju uzvedības raksturojums
- Politikas zinātnes studentu balsojuma raksturojums Saeimas vēlēšanās
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!"Dzimuma" un "dzimtes" izpratne 20.gadsimta politikas teorijā
Referāts augstskolai12
Novērtēts! -
Plurālisms politikas zinātnē un kā sabiedrības funkcionēšanas modelis. Tā pretnostatījums monismam
Referāts augstskolai6
-
Zaļo kustība un politikas teorija
Referāts augstskolai7
-
Otrajā pasaules karā iesaistīto karojošo bloku raksturojums un motīvu analīze
Referāts augstskolai10
-
Politikas pamati
Referāts augstskolai15