Politikas socioloģija

Politikas socioloģija ir daļa no sociālajām zinātnēm, kuras interešu sfēra ir politiskās grupas un vadība sabiedrībā. Vispārīgi runājot, tā ir saiknes starp politiku un sabiedrību izpēte. Kamēr vien pastāv debates par šīs disciplīnas interešu sfēras precīzo būtību, vairums ekspertu piekrīt, ka tas ir varas jēdziens – t.i. kuram pieder, kurš valda, sasniedz un tiecas pēc varas, it sevišķi valstī un/vai pilsoniskajā sabiedrībā. Attiecības starp valsti un pilsonisko sabiedrību, dēļ abu grupu pastāvīgās mijiedarbības un cīņas par varu, bieži tiek uzskatītas par galveno izpētes punktu. Valsts jēdziens izpaužas valdības un centralizētas varas formā ko visbiežāk apzīmē tās militarizētā un likumdevēja vara, bet pilsonisko sabiedrību biežāk traktē ar organizācijām, piemēram, uzņēmumiem, baznīcām un apvienībām. Tāpat liela uzmanība tiek veltīta indivīda lomai un varas koncepcijai un mijiedarbībai starp valsti un pilsonisko sabiedrību.
Galvenās teorijas, kuras sevī ietver politikas socioloģija ir: marksisms jeb sociālo šķiru teorija, elites teorija un plurālisms. Sociālo šķiru teorija bieži vien ir saistīta ar marksisma teoriju, kurā varu pārbauda un pēta ņemot vērā to, kura sabiedrības šķira kontrolē dominējošos ekonomiskās ražošanas līdzekļus. Elites teorija ir teorija, kurā vara tiek apskatīta kā koncentrēta elites un sabiedrības rokās. Plurālismā vara ir saredzama sadalīta un tajā dalās visā sabiedrībā un institūcijās.
Termins „politikas socioloģija” pirmo reizi parādījās iespiests 1905. gadā Alleina Irlenda grāmatas "The Far Eastern Tropics" apskatā.…