Politika ir nodarbošanās ar valsts (respektīvi sabiedrības) pārvaldi, kas pēc sava rakstura nav nekas cits kā sabiedrības un sabiedrisko procesu pārvaldīšana, mērķtiecīga un efektīva to ietekmēšana. Politikas augstākais uzdevums ir nodrošināt sabiedrības kā cilvēku pašatražošanās nosacījuma funkcionēšanu, pasargāt to no sairuma sabiedrības locekļu pretrunīgu interešu sadursmju rezultātā. Politika pārsvarā īsteno ietekmīgāko sabiedrības locekļu (sociālo grupu, šķiru) intereses, tomēr tai jārespektē arī pārējie sabiedrības slāņi un visa sabiedrība kopumā. Aizejot bojā vai degradējoties kādai sabiedrības daļai, izjūk visas sabiedrības funkcionēšanas dinamiskais raksturs, tieši apdraudētie slāņi uzsāk izmisīgu pretošanos, rodas draudi sabiedrībai kopumā un visu tās slāņu un locekļu eksistencei. Politiku var uzskatīt par sabiedrības antientropisko (pretsairuma) darbību. Tā kā dažādiem politikas dalībniekiem sabiedrisko procesu pārvaldīšanas jautājumos ir atšķirīgas pozīcijas un intereses, politikas subjektu starpā noris politiskā cīņa par savu interešu īstenošanu. Svarīgs panākumu faktors šajā cīņā ir vara, tāpēc politiskā cīņa parasti savijas ar cīņu par varu un pati politika bieži tiek pārprasta kā vienīgi cīņa par varu, kaut gan vara ir tikai viens no politikas īstenošanas līdzekļiem.
Politika ir daudzšķautnains process, kura rezultātā tiek pieņemti lēmumi, kuru ievērošana ir obligāta visiem sabiedrības locekļiem. Šaurākā nozīmē ar politiku saprot mērķtiecīgu rīcību noteiktā nozarē, piemēram, lauksaimniecības politika, ārpolitika un tml. Visplašākajā nozīmē politika ir visas darbības, kas vērstas uz sabiedrības dzīves normu un kārtības izmaiņu, jeb politika ir process, kurā tiek pieņemti kolektīvi un noteiktai kopienai saistoši lēmumi, t.i., tie attiecas nevis uz atsevišķiem indivīdiem, bet uz cilvēku grupām. Ļoti daudzās situācijās rodas nepieciešamība pēc kolektīvas rīcības, piemēram, vēlēšanās, karadarbībā, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā vai sabiedrības pārvaldē. …
