Politika – vārds cēlies no grieķu valodas un apzīmē nodarbošanos ar valsts (sabiedrības) lietām. Pēc sava satura tā ir cīņa par sabiedrības un sabiedrisko procesu pārvaldīšanu. Tā ir mērķtiecīga un efektīva sabiedrisko procesu ietekmēšana sev vēlamā virzienā.
Politikas augstākais uzdevums ir nodrošināt ir nodrošināt sabiedrības kā cilvēku atražošanas nosacījuma funkcionēšanu, pasargāt sabiedrību no sairuma sabiedrības locekļu asu pretrunīgo interešu sadursmju rezultātā.(1.,93.)
Vislabākais pasaules piemērs ir komunistu nonākšana pie varas Krievijā. Pēc cara varas gāšanas, jaunajiem politiskajiem spēkiem nebija pietiekamas politiskās pieredzes, lai spētu pasargātu sabiedrību no asu pretrunīgo interešu konflikta. To labi izmantoja Ļeņina izveidotā komunistiskā partija, aicinot tautu uz sacelšanos, izmantojot vienkāršai tautai labi saprotamus lozungus, gāza buržuāzisko valdību un nostiprināja savu utopisko ideju pamatu politiku un varu noturēja ilgā laika periodā.
Politika pārsvarā īsteno ietekmīgāko sabiedrības sociālo grupu, šķiru intereses. Veiksmīgāka ir tā politika, kas ievēro arī pārējo sabiedrības slāņu un arī visas sabiedrības kopumā intereses. Arī jau augstākminētā komunistu politikā tas tika plaši izmantots, piemēram, pēc Pilsoņu kara, lai atjaunotu tautsaimniecību tika plaši izmantotā privātā iniciatīva, saukta “neps”, kaut arī komunistu politikas pamats bija privātīpašuma likvidēšana, bet tiklīdz šie jaunie “nepmaņi” sāka kļūt bīstami komunistu realizētajai pamatpolitikai, vardarbīgi tika iznīcināti. Tāpat arī redzot lielos zaudējumus karā ar Vāciju, komunistiskā valdība apvienoja visus Krievijas sabiedriskos spēkus, iesaistot arī baznīcu, atjaunojot cara laika armijas formas tērpu paraugus utml.
Aizejot bojā vai degradējoties kādai sabiedrības daļai, izjūk visas valsts funkcionēšanas dinamiskais raksturs, vistiešāk apdraudētie slāņi uzsāk izmisīgu pretošanos, rodas draudi sabiedrībai kopumā un visu tās slāņu un locekļu eksistencei. Tā ka dažādiem politiskajiem dalībniekiem sabiedrisko procesu pārvaldīšanas jautājumos ir atšķirīgas pozīcijas un intereses (1., 93.).
Politikas uzmanības centrā ir valsts vara un ar to saistītie sabiedrības pārvaldes un vadīšanas jautājumi, kā arī partiju politiskā darbība un starpvalstu attiecības. …
