Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 5 | |
1. | Gruzijas ārpolitiskie mērķi pēc PSRS sabrukšanas | 5 |
2. | Nato un Gruzijas attiecību evolūcija | 6 |
3. | Dienvidosetijas politiskais statuss | 10 |
4. | Abhāzijas politiskais statuss | 12 |
5. | „Rožu revolūcijas” priekšvakarā | 14 |
6. | Mihaila Saakašvili ārpolitiskās tendences | 15 |
Secinājumi | 17 | |
Izmantotie avoti | 18 |
Abhāzijas politiskais statuss
Pēc Krievijas impērijas sabrukuma Abhāzija iestājās Dienvidaustrumu Savienībā un jau 1917. gadā republikā tika ievēlēts pirmais parlaments – Abhāzijas Tautas Padome, kas pieņema Abhāzijas konstitūciju un tautas deklarāciju. 1918. gada 11.maijā tika proklamēta Ziemeļkaukāza republika, kuras sastāvā tika iekļauta arī Abhāzija. Gruzijas varas pārstāvji bija neapmierināti ar šādu situāciju Kaukāza reģionā un Gruzijas militārie spēki ar Vācijas militāro atbalstu okupēja Abhāzijas teritoriju. Iedzīvotāji protestēja pret Gruzijas rīcībām un tas atviegloja boļševiku nākšanu pie varas un padomju varas nodibināšanu visā Gruzijas teritorijā 1921. gadā, jo abhāzieši uzskatīja jauno padomju režīmu kā glābšanu no Gruzijas okupācijas un iespējāmām represijām.
Boļševiki piedāvāja Abhāzijai politiskās izvēles brīvību un abhāzieši pasludināja sevi par neatkarīgu Abhāzijas PSR. Šis politiskās situācijas unikalitāte bija tāda, ka Abhāzija veselu gadu bija teorētiski neatkarīga gan no Gruzijas, gan no Padomju Savienības. Taču pēc gada Abhāzija bija spiesta parakstīt līgumu ar Gruziju un rezultātā abām republikām tika piešķirtas vienādas tiesības, bet 1931. gadā ar Staļina pavēli Abhāzija tika pārdēvēta par autonomo republiku un iekļauta Gruzijas PSR.
Abhāzijas iedzīvotāji bieži rīkoja demonstrācijas, šādā veidā paudot savu neapmierinātību ar Gruzijas autonomās republikas statusu. Sākot ar 1989. gadu, kad PSRS iekšienē sākās nekārtības un Gruzijā arvien biežāk sāka runāt par izstāšanos no Padomju Savienības, Tbilisi sāka pieņemt lēmumus neņēmot verā Abhāzijas autonomās republikas intereses. Rezultātā 1990. gada 25. augustā Abhāzijas Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par valsts suverenitāti.
1992. gadā Gruzija, kas tikko kļuva par ANO dalībvalsti, aizsāka karu ar Abhāziju, okupējot daļu no tās teritorijas. Tikai 1913. gada septembrī Abhāzijas teritorija bija atbrīvota no Gruzijas karaspēka un sākās pārrunas starp Gruzijas un Abhāzijas līderiem ar ANO, Krievijas un EDSO (Eiropas drošības un sadarbības organizācija) starptniecību.
…
1. Gruzijas ārpolitiskie mērķi pēc PSRS sabrukšanas 5.lpp. 2. Nato un Gruzijas attiecību evolūcija 6.lpp 3. Dienvidosetijas politiskais statuss 10.lpp. 4. Abhāzijas politiskais statuss 12.lpp. 5. „Rožu revolūcijas” priekšvakarā 14.lpp. 6. Mihaila Saakašvili ārpolitiskās tendences 15.lpp. Secinājumi 17.lpp. Starptautisko attiecību un valstu ārpolitikas problēmas un viss, kas notiek starptautiskajā arēnā vienmēr ir bijis politiķu, analītiķu, žurnālistu uzmanības centrā. Pēdējā laikā pētījumu āpolitikā kļūst arvien vairāk. Un tas ir pašsaprotams. Akcents, kas ir uzlikts uz valstu aktivitāti starptautiskajā arēnā un uz starptautisko attiecību regulēšanas procesu, ļauj ne tikai analizēt pagātni vai arī atklāt tendences, kas iespējams, realizēsies nākotnē; tas ļauj jau iepriekš plānot nākotni, nākotnes attīstības scenāriju. Īpaši liela uzmanība tiek pievērsta militāriem konfliktiem, kuru rezultātā cieš cilvēki. 2008. gada augusta notikumi Gruzijā satrieca visu pasauli. Gruzija veica militāro operāciju vienā no savām separātiskajām republikām Dienvidosetijā, lai izbeigtu provokācijas no šī valsts reģiona puses un atrisināt jautājumu par Gruzijas teritoriālo vienotību. Taču veids kādā Gruzijas varas pārstāvji bija nolēmuši to izdarīt bija pilnīgi neatbilsotšs demokrātijas (par kuru Gruzija sevi uzskata) principiem. Kaut gan, pēc Gruzijas prezidenta vārdiem tās nebija mēģinājums ar spēku atgūt Dienvid Osetijas zonas, par kurām tiem nav kontroles, bet gan reākcija uz Krievijas invāziju un vērienīgu civilu un militāru Gruzijas objektu bombardēšanu, ko pēc Maskavas pavēlēm veica osetīnu milicijas vienības.
Darbā ir gramatikas kļūdas.
- Eiropas Savienības loma Latvijas drošības politikā
- Politika
- Valsts sociālā politika jaunatnes politikas veidošanā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Valsts sociālā politika jaunatnes politikas veidošanā
Referāts augstskolai87
-
Eiropas Savienības loma Latvijas drošības politikā
Referāts augstskolai39
Novērtēts! -
Politika kā tautas garīgā izpausme
Referāts augstskolai10
-
Sieviešu loma Latvijas politikā
Referāts augstskolai25
Novērtēts! -
Vara un politika
Referāts augstskolai12