Politika un politiskās tehnoloģijas

Polisas dzīve ir publiska, tā nav atsevišķu dzimtu, klanu vai institūciju pārziņā. Aristotelis saka, ka polisa ir namu pavienība, kurā kopīgi lemj par kopdzīves problēmām. Diskusijas, argumentācija un kritika ir neatņemama politiskās spēles sastāvdaļa; visi polisas pilsoņi ir politiķi ar vienādām tiesībām paust savus uzskatus neatkarīgi no pilsoņu izcelsmes, stāvokļa un nodarbošanās. Publiskums nodrošina atskaiti, atbildīgumu – norēķina sniegšanu par notiekošo.
Polisas dzīvi raksturo „likumi”, t.i., noteikumi, kuru ievērošana nodrošina taisnīgumu un likumību, kādēļ polisa kļūst par kārtības iemiesojumu.
Polisā svarīgākais ir brīvība, tāpēc antīkajā pasaulē vērojama negatīva attieksme pret demokrātiju, kurā netiek ievērota brīvība un ar kuru apzīmē agresīvu politiku. Brīvība principā attiecas uz vīriešiem, sieviete ir mājas būtne.

XVII. Modernās valsts politiskās tehnoloģijas
Modernās valsts veidošanās konstituēšanās procesā ir svarīgi divi elementi (pēc Mišela fuko): valsts saprāts un policija. Jaunā valsts uzņemas rūpes par cilvēku, taču šīs rūpes ir visai īpatnējas; valsts rūpējas par cilvēku atbilstīgi savām interesēm. Cilvēka dzīvība, dzīve un nāve ir iekalkulēta „valsts saprāta” īstenošanā. Valsts saprāts veidojas kā māksla nodrošināt valsts pastāvēšanu, nostiprināšanu, paplašināšanu un uzplaukumu un transformējas par tehniku valsts interešu lietošanā. Valsts ir kaut kas tāds, kas eksistē pats par sevi, tāpēc īstenībā valsts rūpējas nevis par cilvēkiem, bet gan pati par sevi. Šīs rūpes izpaužas pārvaldīšanā, administrēšanā. Jebkuras modernās valsts pastāvēšana ir apslēpts karš ar citām valstīm, rūpējoties par savu pastāvēšanu un plauksmi.
Valsts pārvaldes un politikas mērķis ir nevis nostiprināt varu vai taisnīgumu, bet gan pašu valsti. Policija ir nevis atsevišķa institūcija, bet gan pati pārvalde, kas nodrošina valsts pastāvēšanu.
Moderno valsti raksturo birokratizēšanās tendence. …