Katram cilvēkam ir sava vēsture, sava pagātne, tieši tas, ko viņš ir pārdzīvojis. Tāpat katrai valstij ir sava vēsture, kas veidojās gadsimtiem ilgi.
Es uzskatu, ka katram pilsonim ir jāzina savas dzimtenes vēsture. Kaut vai tāpēc, lai varētu paust savu viedokli, analizējot vēstures gaitu. Cilvēkiem ir jācenšas orientēties vēsturiskos faktos, jo tieši uz vēsturiskiem faktiem ir balstīta mūsu kultūras, tiesību attīstība.
Mūsdienās, vēstures jautājums ir ļoti aktuāls, īpaši tad, kad ir paaugstinājusies zemes vērtība, un par katru zemes gabalu valsts cīnās viena ar otru, pierādot vēsturiskās tiesības uz zemi. Mūsdienās diskutēts jautājums par dažādu valsts teritorijām, par dažādu valsts teritoriālo sadalījumu, līdz ar ko zeme kļuva par vairāku konfliktu iemesliem. Runājot par Latviju, pat tagad nav līdz galam atrisināts zemes jautājums starp Latviju un Krieviju.
Studiju darbā es pievēršu uzmanību vienam Latvijas novadam – Latgalei, noteiktā vēstures posmā, no 1629. – 1772. gadam, kad Latgale atradās Polijas koloniālā pārvaldē, ko es izvirzīju par pētījuma objektu.
Es izvēlējos šo tematu, tāpēc, ka Latgales jautājums man ir ļoti aktuāls. Vairāki mani radinieki ir no Latgales, bērnībā man bija daudz kas stāstāms par Latgali, bet nekad es nebiju pētījis Latgales vēsturi. Man ir kauns, ka zinu par novadu, kur es piedzimu, tik maz. Ar to, pirmkārt, ir motivēta šīs tēmas izvelēšanās.
Otrkārt, Latgales jautājums nav vispusīgi izpētīts no vēsturnieku puses, un vairāki materiāli, kas stāstītu par Latgales vēsturi, nav saglabājušies, jo daudzi arhīvi bija nodeguši kara laikos. Augstāk minētais ierosināja manī velmi uzsākt pētīt šo jautājumu, kā arī uzskatu, ka ir interesanti pētīt vēstures pelēkos plankumus.
Ir vērts izskatīt gan Latgales administratīvo iekārtu, gan Lietuvas un Polijas Republikas iekšējo stāvokli līdz Latgales pievienošanai, gan Latgales sabiedrības šķīrisko iedalījumu, pārvaldes struktūru, baznīcas nozīmi politiskajā dzīvē, tiesības toreizējā Latgalē, tieslietu īpatnības poļu laikos.
Studiju darba pētījuma priekšmets ir Latgales teritorijas (Inflantijas) pārvaldes vēsturiskās īpatnības poļu laikos. Ir interesants jautājums par līdzekļiem ar kuriem Poļi nodrošināja savu pārvaldi Latgalē.
Izpētot Latgales pārvaldes īpatnības poļu laikos, būtu iespējams noskaidrot poļu koloniālās pārvaldes būtību, tās negatīvās un pozitīvās iezīmes. Tāpat noskaidrot kādas izmaiņas notikušas poļu varai nomainot zviedru varu, kā arī kādas izmaiņas notikušas dažādās cilvēku kārtās.
Lai pilnvērtīgi izpētītu šo problēmu, pirmkārt, ir vērts pievērsties literatūrai, tiesību avotiem, kuri apskata Poļu koloniālo pārvaldi Latgalē, piemēram, Boļeslava Brežgo grāmatas un publikācijas. Ir nepieciešams veikt šo avotu analīzi. Otrkārt, salīdzināt vēstures avotus un noteikt atšķirības.…
